Jautājums 2 no 8

Vai pensijas pasargās no nabadzības arī pēc divdesmit gadiem?

Lasīšanas laiks apmēram 14 min

Īsā atbilde

Nē, ja nekas netiek mainīts. Pensijas seko iemaksām, nabadzības riska slieksnis seko algām, un iemaksātāju kļūst mazāk, tāpēc pensionāru nabadzības risks bāzes scenārijā pieaug no 42 % šodien līdz 53 % 2040. gadā. Balansēta politika, tas ir, pensijas vecums 67 gadi, dāsnāka indeksācija, lielāka minimālā pensija un aplokšņu algu izskaušana kopā, risku 2040. gadā notur pie 43 %, tuvu šodienas līmenim.

Budžetam par to nav jāmaksā. Pensijas vecums un aplokšņu algu izskaušana nopelna to, ko indeksācija un minimālā pensija iztērē, tāpēc balansētas politikas pašas ietekme uz budžetu no 2028. līdz 2045. gadam ir apmēram nulle. Pensijas vecums viens pats vienlaikus samazina nabadzības risku, palielina strādājošo skaitu un neko neizmaksā.

Kāpēc tas ir svarīgi

Latvijas pensiju sistēma ir uzbūvēta tā, lai tai nekad nepietrūktu naudas. Katra cilvēka pensiju rēķina no viņa paša iemaksām, un visu pensiju kopsumma seko tam, cik iemaksā visi strādājošie kopā. Pret budžetu tas ir godīgi, pret pensionāru ne, ja strādājošo kļūst mazāk. No 2005. līdz 2025. gadam pensionāru nabadzības risks pieauga no 21 % līdz 42 %, bet pensija kā daļa no vidējās algas, tā sauktais aizvietošanas līmenis, saruka no 39 % līdz 33 %.

Nākamajos piecpadsmit gados tas turpinās. Strādājošo skaits bāzes scenārijā sarūk no apmēram 865 līdz 756 tūkstošiem, tāpēc iemaksu kopsumma aug lēnāk nekā algas, un līdz ar to lēnāk aug arī pensijas. Vienlaikus cilvēki dzīvo ilgāk, un tā pati uzkrātā summa ir jāsadala uz vairāk gadiem, tāpēc katra jaunā pensija pret algu ir mazāka nekā iepriekšējā. Bāzes scenārijs, tas ir, kas notiek, ja neviena no šeit aplūkotajām rīcībpolitikām netiek pieņemta, 2040. gadā ved pie 53 % pensionāru nabadzības riskā. Nenoteiktības josla diagrammā sniedzas no 51 līdz 55 %: tik tālu gaita nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamajās robežās. Šeit tie ir, cik ātri uzņēmumi aizpilda pensionēšanās atbrīvotās darba vietas, jo no tā ir atkarīgs, cik ātri aug algas, un cik ātri aug darba ražīgums.

Svarīgi tas ir ne tikai pašiem pensionāriem. Cilvēki vecumā no 65 gadiem 2040. gadā būs daudz lielāka iedzīvotāju daļa nekā tagad. Ja vairāk nekā puse no viņiem ir zem nabadzības sliekšņa, tas ir jautājums par to, kāda valsts ir Latvija, un arī jautājums budžetam: valsts piemaksas pie mazajām pensijām aug tieši tad, kad pensijas atpaliek no algām.

Pensionāri nabadzības riskā

To 65 gadus veco un vecāku cilvēku daļa, kuru ienākumi ir zem 60 % no valsts mediānas.

Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Nenoteiktības josla

Pelēkā josla rāda, cik tālu bāzes scenārijs nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamā diapazona robežās.

Josla ir aprēķināta līdz 2041. gadam; tālāk līnija turpinās bez tās.

Rādīt datusLejupielādēt CSV

Gads	Faktiskie dati	Bāzes scenārijs	Nenoteiktības josla – min.	Nenoteiktības josla – maks.
2005	21,1	51,2
2006	30,4	58,6
2007	35,6	59,5
2008	52,0	45,2
2009	47,6	31,3
2010	17,2	34,5
2011	9,1	43,8
2012	13,9	44,6
2013	17,6	47,8
2014	27,6	48,5
2015	34,6	46,7
2016	38,1	43,1
2017	39,9	46,3
2018	45,7	46,2
2019	47,9	44,3
2020	40,9	43,6
2021	44,6	44,4
2022	40,5	45,1
2023	40,1	46,1
2024	41,4	43,6
2025	41,7	42,2	42,2	42,2
2026		42,9	42,9	42,9
2027		43,4	43,3	43,4
2028		44,1	43,6	44,8
2029		45,7	45,0	46,0
2030		46,9	46,6	47,4
2031		47,6	44,4	51,5
2032		51,3	47,3	52,5
2033		50,0	48,4	51,1
2034		49,1	47,9	50,2
2035		48,3	47,5	49,3
2036		48,5	47,6	51,4
2037		50,2	48,2	51,1
2038		50,9	48,8	52,5
2039		51,5	49,3	52,7
2040		53,0	50,9	54,8
2041		54,3	52,8	55,6
2042		55,2	55,2	55,2
2043		57,1	57,1	57,1
2044		57,5	57,5	57,5
2045		57,9	57,9	57,9

Diagrammā punkti ir faktiskie dati, līnija ir modeļa bāzes scenārijs. No 2017. gada tie sakrīt līdz procentpunkta daļai: 2025. gada sākumam modelis dod 42,2 %, patiesībā bija 41,7 %. Pirms tam līnija un punkti šķiras, un sadaļā "Kas jāpatur prātā" ir paskaidrots, kāpēc.

Kas to nosaka

Pensiju sistēmā ir viens princips un divas cēloņsakarības, un abas pašlaik ved lejup.

Princips: pensijas seko iemaksām. Latvijas sistēmā pensiju izdevumi nevar aizbēgt no iemaksām. Ja strādājošo kļūst mazāk, iemaksu kopsumma aug lēnāk, pensijas indeksē lēnāk, un pensiju izdevumi pret ekonomiku paliek gandrīz nemainīgi: 8,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP, tas ir, viss, ko valstī gadā saražo) 2025. gadā un 8,2 % 2040. gadā. Sistēma sabalansē naudu, nevis cilvēku ienākumus. Kopš 2025. gada pensijas virs neapliekamā minimuma apliek ar nodokli tāpat kā algas; modelis to ņem vērā, un tas, ka minimums aug līdzi cenām, ir pieņēmums.

Pirmā cēloņsakarība: mazāk strādājošo, lēnāk augošas pensijas. Tas, ko pensionārs saņem, aug tikpat ātri, cik visu strādājošo iemaksu kopsumma. Ja strādājošo skaits sarūk par procentu gadā, iemaksu kopsumma aug par procentu lēnāk nekā vidējā alga. Piecpadsmit gados tas ir liels caurums: aizvietošanas līmenis bāzes scenārijā nokrīt no 33 % līdz 29 % 2040. gadā.

Otrā cēloņsakarība: nabadzības slieksnis seko algām. Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no valsts vidējā ienākuma, un vidējais ienākums aug kopā ar algām un darba ražīgumu. Pensionārs, kura pensija šodienas naudā ir par sestdaļu lielāka nekā tagad, 2040. gadā tomēr var būt zem sliekšņa, jo slieksnis ir aizgājis tālāk. Tieši tā notiek bāzes scenārijā: vidējā pensija 2025. gada cenās pieaug no 616 līdz 730 eiro mēnesī, bet nabadzības risks tik un tā aug. Trīsdesmito gadu sākumā slieksnis aiziet uz priekšu ātrāk nekā parasti, jo darba tirgus saspringst un algas aug, pirms pensijas tām paspēj sekot.

Pensionāru ienākumi gan ir daļa no pieprasījuma, kas rada darba vietas un iemaksas, bet nākamajos piecpadsmit gados šī atgriezeniskā ietekme ir vāja. Gaitu nosaka viens princips un divas cēloņsakarības, kas ved vienā virzienā, un pats svarīgākais ir nevis atgriezeniskā ietekme, bet pieņēmums par to, cik ātri aug algas: jo ātrāk, jo tālāk pensijas atpaliek.

Nākamajos piecpadsmit gados noteicošā ir pirmā cēloņsakarība, un to nosaka jau šodien dzīvojošo cilvēku skaits. Rīcībpolitika var mainīt to, cik ilgi cilvēki strādā, cik lielu daļu algas deklarē un pēc kāda noteikuma pensijas indeksē. To, cik ir cilvēku, tā mainīt nevar.

Ko var darīt

Četras rīcībpolitikas, ko Saeima tiešām var pieņemt. Par katru ir pateikts, ko tā 2040. gadā dod salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, cik tā izmaksā valsts budžetam un cik ātri tā darbojas. Izmaksas budžetam mēra kā pašas rīcībpolitikas ietekmi uz budžeta bilanci, saskaitītu no 2028. līdz 2045. gadam procentpunktos no IKP, pirms ES fiskālo noteikumu atbildes reakcijas. Blakus ir parādīta valsts parāda starpība 2040. gadā, un tā ir mazāka. Iemesls: pēc ES fiskālajiem noteikumiem pasākumu kopums, kas tērē, lielākoties tiek segts ar taupību, ko noteikumi liek ieviest citur, bet kopums, kas nes ieņēmumus, ļauj taupīt mazāk.

Pensijas vecums 67 gadi

Kas tas ir
vispārējo pensijas vecumu no 2028. gada ceļ par trim mēnešiem gadā, līdz 2036. gadā tas sasniedz 67 gadus.

Ko dod
pensionāru nabadzības risks 2040. gadā ir par 4,9 procentpunktiem zemāks; vislielākā starpība, 6,0 procentpunkti, ir 2037. gadā, kamēr vecums vēl kāpj. Vidējā pensija ir par 4,0 % lielāka, jo cilvēki iemaksā divus gadus ilgāk; strādājošo ir par 1,4 % vairāk, un ekonomika uz vienu iedzīvotāju ir par 0,6 % lielāka.

Cik maksā
visā periodā kopā neko. Pensiju izdevumi ir par 0,4 procentpunktiem no IKP mazāki, un rīcībpolitikas pašas ietekme uz budžetu no 2028. līdz 2045. gadam ir apmēram nulle (+0,2 procentpunkti no IKP). Valsts parāds 2040. gadā tomēr ir par 0,9 procentpunktiem lielāks, jo papildu strādājošos darba tirgus 2030. gados uzņem lēni; līdz 2040. gadu vidum tas jau ir mazāks nekā bāzes scenārijā. Maksā tie, kas strādā divus gadus ilgāk, un visvairāk tie, kam veselība to neļauj.

Cik ātri darbojas
nabadzības riskā redzams no 2030. gada; nodarbinātībā pilnā mērā tikai pēc 2036. gada, kad vecums ir sasniegts.
Dāsnāka indeksācija

Kas tas ir
piešķirtās pensijas katru gadu indeksē par ceturtdaļu dāsnāk, nekā paredz pašreizējais noteikums.

Ko dod
nabadzības risks 2040. gadā ir par 4,4 procentpunktiem zemāks, vidējā pensija par 5,9 % lielāka. Vienīgā no četrām, kas sasniedz vidējo pensionāru, nevis tikai tos, kas saņem minimumu.

Cik maksā
pensiju izdevumi ir par 0,5 procentpunktiem no IKP lielāki; no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 4,4 procentpunktus no IKP, pirms noteikumi reaģē. Valsts parāds 2040. gadā ir par 0,7 procentpunktiem lielāks, pārējo absorbē noteikumi. Par vienu nabadzības riska procentpunktu tā izmaksā apmēram tikpat, cik minimālā pensija.

Cik ātri darbojas
redzama no 2030. gada un ar katru gadu aug, jo starpība krājas.
Lielāka minimālā pensija

Kas tas ir
minimālo pensiju, ko saņem cilvēki ar mazu uzkrājumu, palielina pusotru reizi.

Ko dod
nabadzības risks 2040. gadā ir par 9,0 procentpunktiem zemāks, visvairāk no četrām; vidējā pensija ir par 12 % lielāka. Tā tieši sasniedz nabadzīgākos, bet ar blakusparādību: līdz 2040. gadam liela daļa pensionāru saņem tieši minimumu, un pensija vairs neatspoguļo iemaksas.

Cik maksā
pensiju izdevumi ir par 0,9 procentpunktiem no IKP lielāki; no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 10 procentpunktus no IKP, pirms noteikumi reaģē, un tā ir dārgākā no četrām. Valsts parāds 2040. gadā ir par 0,8 procentpunktiem lielāks, pārējo sedz taupība, ko noteikumi liek ieviest citur.

Cik ātri darbojas
redzama no 2030. gada; lielākā daļa ieguvuma ir jau 2035. gadā.
Aplokšņu algu izskaušana

Kas tas ir
nodokļu administrācijas spēja atklāt nedeklarētas algas ir pusotru reizi lielāka, tāpēc lielāka daļa algas nonāk uz algas lapas un pensiju iemaksās.

Ko dod
nabadzības riskam līdz 2040. gadam gandrīz neko, 0,9 procentpunktus, jo lielākas iemaksas šodien par lielākām pensijām kļūst tikai tad, kad šodienas strādājošie aiziet pensijā; vidējā pensija ir par 1,3 % lielāka.

Cik maksā
nemaksā, bet nes. Deklarētas algas nes nodokļus, tāpēc rīcībpolitika no 2028. līdz 2045. gadam budžetam nes apmēram 7,2 procentpunktus no IKP, pirms noteikumi reaģē; lielākā daļa no tā ļauj noteikumiem taupīt mazāk, un valsts parāds 2040. gadā ir par 1,9 procentpunktiem mazāks. Maksā tie, kas šodien daļu algas saņem aploksnē, un uzņēmumi, kas tā maksā.

Cik ātri darbojas
budžetā uzreiz, pensijās pēc 2040. gada. Cik stipri deklarēšana reaģē uz kontroli, Latvijā nav izmērīts; sadaļā "Kas jāpatur prātā" ir pateikts, ko tas nozīmē.

Ko dod rīcībpolitikas

Pieci pasākumu kopumi, visi sākti 2028. gadā ar pakāpenisku ieviešanu trīs gados. Četri ir pa vienai rīcībpolitikai pilnā stiprumā, piektais ir balansēta politika: pensijas vecums 67 gadi, indeksācija par sestdaļu dāsnāka, minimālā pensija par trešdaļu lielāka, aplokšņu algu izskaušana pilnā stiprumā un otrā līmeņa uzkrājums, ko pensionējoties pievieno valsts pensijai. Vēl septiņi kopumi ir aprēķināti, bet nav parādīti: tie attiecas uz otro un trešo pensiju līmeni, un sadaļā "Kas jāpatur prātā" ir pateikts, kāpēc tie šajā lapā nav.

Pensijas vecums 67. vecums no 2028. gada kāpj par trim mēnešiem gadā līdz 67 gadiem 2036. gadā.
Dāsnāka indeksācija. pensijas indeksē par ceturtdaļu dāsnāk nekā tagad.
Lielāka minimālā pensija. minimālā pensija pusotru reizi lielāka nekā tagad.
Bez aplokšņu algām. nedeklarēto algu kontrole pusotru reizi stiprāka.
Balansēta politika. visas četras mērenā stiprumā, un otrā līmeņa uzkrājums pievienots valsts pensijai.

Nabadzības risks. Balansēta politika 2040. gadā dod 43 % pret 53 % bāzes scenārijā, tas ir, par 9,6 procentpunktiem mazāk, un līdz 2030. gadu vidum tā risku notur šodienas līmenī. Lielāka minimālā pensija viena pati dod gandrīz tikpat daudz, 9,0 procentpunktus. Pensijas vecuma ietekme ir vislielākā ap 2037. gadu, pēc tam tā sarūk. Kamēr vecums kāpj, pensijā katru gadu aiziet mazāk cilvēku, bet, kad tas ir sasniegts, plūsma atjaunojas, un paliek tikai ieguvums no divus gadus ilgākām iemaksām.

Pensionāri nabadzības riskā

To 65 gadus veco un vecāku cilvēku daļa, kuru ienākumi ir zem 60 % no valsts mediānas.

Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Pensijas vecums 67
Dāsnāka indeksācija
Lielāka minimālā pensija
Bez aplokšņu algām
Balansēta politika

Rādīt datusLejupielādēt CSV

Gads	Faktiskie dati	Bāzes scenārijs	Pensijas vecums 67	Dāsnāka indeksācija	Lielāka minimālā pensija	Bez aplokšņu algām	Balansēta politika
2015	34,6	46,7
2016	38,1	43,1
2017	39,9	46,3
2018	45,7	46,2
2019	47,9	44,3
2020	40,9	43,6
2021	44,6	44,4
2022	40,5	45,1
2023	40,1	46,1
2024	41,4	43,6
2025	41,7	42,2	42,2	42,2	42,2	42,2	42,2
2026		42,9	42,9	42,9	42,9	42,9	42,9
2027		43,4	43,4	43,4	43,4	43,4	43,4
2028		44,1	44,1	44,1	44,1	44,1	44,1
2029		45,7	45,7	45,7	45,7	45,7	45,7
2030		46,9	45,9	46,8	46,3	46,9	45,5
2031		47,6	45,8	47,2	46,2	47,6	44,8
2032		51,3	48,8	50,3	45,6	51,1	46,8
2033		50,0	46,9	48,2	42,1	49,8	44,3
2034		49,1	45,2	46,6	41,2	48,7	42,1
2035		48,3	43,7	45,5	40,6	47,9	40,1
2036		48,5	43,3	45,4	40,8	48,2	39,8
2037		50,2	44,2	46,7	42,3	49,5	40,5
2038		50,9	45,3	47,1	42,6	50,1	41,1
2039		51,5	46,3	47,3	42,7	50,6	41,6
2040		53,0	48,1	48,6	44,0	52,0	43,3
2041		54,3	49,7	49,5	45,0	53,3	44,7
2042		55,2	51,0	50,1	45,7	54,4	45,8
2043		57,1	52,5	51,6	47,3	56,3	46,8
2044		57,5	54,1	51,6	47,8	57,0	48,6
2045		57,9	54,7	51,9	48,0	57,4	48,8

Pensiju līmenis. Vidējā pensija šodienas naudā bāzes scenārijā pieaug no 616 eiro 2025. gadā līdz 730 eiro 2040. gadā. Balansēta politika to paceļ līdz 834 eiro, lielāka minimālā pensija viena pati līdz 816 eiro. Aizvietošanas līmenis, tas ir, pensija pret vidējo algu, krīt visos kopumos: balansēta politika 2040. gadā dod 34 % pret 29 % bāzes scenārijā, bet 2025. gadā tas bija 33 %. Neviens kopums pensijas neatgriež tādā attiecībā pret algām, kāda tām ir tagad; tie tikai palēnina kritumu.

Vidējā vecuma pensija

Vidējā vecuma pensija mēnesī pirms nodokļiem, atskaitot cenu pieaugumu.

Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Pensijas vecums 67
Dāsnāka indeksācija
Lielāka minimālā pensija
Bez aplokšņu algām
Balansēta politika

Rādīt datusLejupielādēt CSV

Gads	Faktiskie dati	Bāzes scenārijs	Pensijas vecums 67	Dāsnāka indeksācija	Lielāka minimālā pensija	Bez aplokšņu algām	Balansēta politika
2015	419	430
2016	425	446
2017	428	461
2018	448	478
2019	465	499
2020	491	510
2021	507	510
2022	531	538
2023	547	591
2024	570	613
2025	616	627	627	627	627	627	627
2026		635	635	635	635	635	635
2027		641	641	641	641	641	641
2028		647	647	647	647	647	647
2029		657	665	658	670	657	673
2030		668	683	671	702	668	703
2031		677	698	685	739	678	734
2032		696	723	712	767	699	770
2033		705	738	726	777	710	790
2034		710	747	735	782	716	803
2035		711	752	739	783	718	810
2036		712	758	743	785	720	818
2037		718	757	752	796	726	823
2038		722	757	759	803	731	826
2039		725	757	765	808	734	828
2040		730	759	773	816	740	834
2041		736	764	783	826	746	842
2042		742	769	792	836	752	852
2043		753	777	805	853	763	863
2044		760	787	815	866	772	881
2045		765	795	823	877	779	894

Pensija attiecībā pret algu

Vidējā pensija kā daļa no vidējās bruto algas.

Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Pensijas vecums 67
Dāsnāka indeksācija
Lielāka minimālā pensija
Bez aplokšņu algām
Balansēta politika

Rādīt datusLejupielādēt CSV

Gads	Faktiskie dati	Bāzes scenārijs	Pensijas vecums 67	Dāsnāka indeksācija	Lielāka minimālā pensija	Bez aplokšņu algām	Balansēta politika
2015	33,5	36,8
2016	32,6	36,0
2017	31,3	35,4
2018	31,2	34,1
2019	31,6	33,4
2020	32,2	34,0
2021	30,7	33,3
2022	32,8	32,8
2023	33,4	34,2
2024	32,0	34,4
2025	33,2	34,0	34,0	34,0	34,0	34,0	34,0
2026		33,7	33,7	33,7	33,7	33,7	33,7
2027		33,6	33,6	33,6	33,6	33,6	33,6
2028		33,3	33,3	33,3	33,3	33,3	33,3
2029		32,5	32,9	32,5	33,2	32,5	33,3
2030		31,9	32,6	32,0	33,5	31,9	33,5
2031		31,5	32,5	31,9	34,4	31,6	34,2
2032		30,4	31,6	31,1	33,5	30,5	33,6
2033		30,4	31,9	31,4	33,6	30,6	34,1
2034		30,5	32,2	31,6	33,6	30,7	34,5
2035		30,5	32,6	31,8	33,6	30,8	35,0
2036		30,4	32,7	31,7	33,5	30,6	35,1
2037		29,9	32,0	31,3	33,1	30,1	34,6
2038		29,6	31,6	31,1	32,8	29,8	34,3
2039		29,3	31,3	30,9	32,7	29,6	34,1
2040		28,8	30,8	30,5	32,3	29,2	33,7
2041		28,4	30,3	30,2	32,0	28,7	33,4
2042		28,1	29,9	30,0	31,7	28,4	33,0
2043		27,5	29,5	29,5	31,3	27,8	32,7
2044		27,3	29,0	29,3	31,0	27,5	32,2
2045		27,1	28,7	29,1	30,8	27,3	32,0

Ieguvums ekonomikai. Pensijas vecums ir vienīgā rīcībpolitika, kas maina strādājošo skaitu: 2040. gadā par 1,4 % vairāk, apmēram 11 tūkstoši cilvēku, un tikpat balansētā politikā. Tāpēc ekonomika uz vienu iedzīvotāju ar balansētu politiku 2040. gadā ir par 1,0 % lielāka. Indeksācija un minimālā pensija strādājošo skaitu nemaina: tās pārdala, nevis rada. Cilvēki vecumā no 65 līdz 67 gadiem, kas strādā, nevis saņem pensiju, veido arī prāvu daļu no nabadzības riska samazinājuma.

Nodarbināto skaits

Strādājošie vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Pensijas vecums 67
Dāsnāka indeksācija
Lielāka minimālā pensija
Bez aplokšņu algām
Balansēta politika

Rādīt datusLejupielādēt CSV

Gads	Faktiskie dati	Bāzes scenārijs	Pensijas vecums 67	Dāsnāka indeksācija	Lielāka minimālā pensija	Bez aplokšņu algām	Balansēta politika
2015	969	967
2016	962	959
2017	947	946
2018	942	939
2019	933	931
2020	897	900
2021	878	876
2022	872	868
2023	878	872
2024	872	869
2025	865	862	862	862	862	862	862
2026		858	858	858	858	858	858
2027		851	851	851	851	851	851
2028		840	840	840	840	840	840
2029		829	829	829	829	829	829
2030		822	822	822	822	822	822
2031		814	814	814	814	814	814
2032		805	806	805	805	806	806
2033		798	798	798	798	798	798
2034		791	792	791	791	791	792
2035		785	787	785	785	785	787
2036		779	782	779	779	779	782
2037		772	777	772	772	772	777
2038		767	774	767	766	767	774
2039		761	770	761	761	762	770
2040		756	767	756	756	756	767
2041		752	763	752	751	752	763
2042		747	760	747	747	748	761
2043		742	756	742	742	743	757
2044		737	753	737	737	738	753
2045		733	749	733	733	734	750

Cena. Pensiju izdevumi pret IKP bāzes scenārijā ir gandrīz nemainīgi, 8,2 % 2040. gadā. Lielāka minimālā pensija tos paceļ par 0,9 procentpunktiem, indeksācija par 0,5, balansēta politika par 0,4; pensijas vecums tos samazina par 0,4. Valsts parāds bāzes scenārijā pieaug no 47 % no IKP 2025. gadā līdz 61 % 2040. gadā; kāpēc tas aug, ir skaidrots valsts finanšu lapā. Pirms ES noteikumu atbildes reakcijas lielāka minimālā pensija no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 10 procentpunktus no IKP, indeksācija apmēram 4,4; aplokšņu algu izskaušana nes apmēram 7,2 procentpunktus, pensijas vecums apmēram 0,2. Tāpēc balansēta politika kopumā ir apmēram neitrāla, +0,2 procentpunkti: to, ko divas rīcībpolitikas budžetā nopelna, pārējās divas iztērē. Parādā 2040. gadā noteikumi lielāko daļu no tā ir absorbējuši: minimālā pensija parādu atstāj par 0,8 procentpunktiem lielāku, indeksācija par 0,7, aplokšņu algu izskaušana par 1,9 procentpunktiem mazāku un balansēta politika par 0,5 procentpunktiem lielāku. Pārējās izmaksas ir pārvērtušās taupībā citur, un pārējie ieņēmumi mazākā taupībā.

Valsts pensiju izdevumi

Cik valsts izmaksā pensijās, attiecībā pret IKP.

Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Pensijas vecums 67
Dāsnāka indeksācija
Lielāka minimālā pensija
Bez aplokšņu algām
Balansēta politika

Faktiskā rinda ietver tikai vecuma pensijas.

Rādīt datusLejupielādēt CSV

Gads	Faktiskie dati	Bāzes scenārijs	Pensijas vecums 67	Dāsnāka indeksācija	Lielāka minimālā pensija	Bez aplokšņu algām	Balansēta politika
2015	7,2	7,6
2016	7,1	7,7
2017	7,0	7,7
2018	7,2	7,7
2019	7,7	7,7
2020	7,5	8,0
2021	7,7	7,9
2022	7,8	7,9
2023	8,1	8,1
2024	8,2	8,3
2025	8,4	8,4	8,4	8,4	8,4	8,4	8,4
2026		8,5	8,5	8,5	8,5	8,5	8,5
2027		8,6	8,6	8,6	8,6	8,6	8,6
2028		8,6	8,6	8,6	8,6	8,6	8,6
2029		8,6	8,6	8,6	8,8	8,6	8,7
2030		8,6	8,6	8,7	9,0	8,6	8,8
2031		8,6	8,6	8,7	9,3	8,6	9,0
2032		8,7	8,7	8,9	9,6	8,8	9,2
2033		8,8	8,7	9,1	9,6	8,8	9,3
2034		8,7	8,6	9,1	9,5	8,8	9,2
2035		8,7	8,5	9,0	9,5	8,7	9,1
2036		8,6	8,4	9,0	9,4	8,7	9,1
2037		8,6	8,3	9,0	9,5	8,7	9,0
2038		8,5	8,2	8,9	9,4	8,6	8,9
2039		8,3	8,0	8,8	9,3	8,4	8,7
2040		8,2	7,8	8,7	9,2	8,3	8,6

Valsts parāds

Valsts parāds attiecībā pret to, ko valsts saražo gadā.

Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Pensijas vecums 67
Dāsnāka indeksācija
Lielāka minimālā pensija
Bez aplokšņu algām
Balansēta politika

Rādīt datusLejupielādēt CSV

Gads	Faktiskie dati	Bāzes scenārijs	Pensijas vecums 67	Dāsnāka indeksācija	Lielāka minimālā pensija	Bez aplokšņu algām	Balansēta politika
2015	38,3	40,9
2016	41,7	39,9
2017	40,3	40,0
2018	38,3	38,4
2019	37,9	36,8
2020	44,0	39,2
2021	45,9	41,9
2022	44,4	43,5
2023	44,4	42,3
2024	46,2	43,5
2025	46,9	44,5	44,5	44,5	44,5	44,5	44,5
2026		45,4	45,4	45,4	45,4	45,4	45,4
2027		47,7	47,7	47,7	47,7	47,7	47,7
2028		49,8	49,8	49,8	49,8	49,8	49,8
2029		50,9	50,9	50,9	50,9	50,9	50,9
2030		52,0	52,0	52,0	52,1	52,0	52,1
2031		53,4	53,4	53,4	53,8	53,3	53,6
2032		54,1	54,1	54,2	55,1	53,8	54,3
2033		54,9	54,8	55,1	56,4	54,3	55,1
2034		55,8	55,8	56,2	57,6	54,9	55,9
2035		57,2	57,4	57,8	58,9	56,0	57,3
2036		58,7	59,1	59,4	60,0	57,2	58,7
2037		60,3	60,9	61,0	61,3	58,4	60,3
2038		61,1	61,9	61,9	62,0	59,1	61,3
2039		61,7	62,6	62,5	62,5	59,6	62,0
2040		61,2	62,1	61,9	62,0	59,3	61,7

Visas aprēķinātās rīcībpolitikas

Rīcībpolitika	Apraksts	Pensionāri nabadzības riskā 2040, procentpunkti	Valsts parāds 2040, procentpunkti
Uzkrājošā līmeņa atcelšana	Visas iemaksas nonāk pirmajā, sadales līmenī; otrais, uzkrājošais līmenis iemaksas vairs nesaņem.	−0,4	+0,3
Uzkrājošais līmenis atpakaļ uz 8 %	Otrā līmeņa iemaksu daļa atgriežas 2008. gada līmenī, 8 % no algas.	+0,1	−0,1
Iemaksu likme par desmito daļu lielāka	Sociālās iemaksas par 10 % lielākas; nauda nonāk budžetā, un to ieskaita pensiju kapitālā.	+0,7	−0,5
Trešā līmeņa nodokļu atvieglojums divkāršots	Nodokļu atvieglojums par brīvprātīgajām pensiju iemaksām ir divreiz lielāks.	0,0	+0,3
Otrā līmeņa uzkrājums: izmaksā apdrošinātājs	Katrs pensionārs par otrā līmeņa uzkrājumu pērk mūža pensiju no apdrošināšanas sabiedrības.	+0,6	+0,3
Otrā līmeņa uzkrājums: pievienots valsts pensijai	Katrs pensionārs otrā līmeņa uzkrājumu pārnes uz pirmo līmeni, un to izmaksā kopā ar valsts pensiju.	−0,1	−0,1
Priekšlaicīgā pensionēšanās atcelta	Vairs nav iespējas aiziet pensijā divus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma.	−0,5	+0,1

Novērtējums

Rīcībpolitika	Nabadzības risks 2040, procentpunkti	Vidējā pensija 2040	Strādājošie 2040	Pensiju izdevumi 2040, procentpunkti no IKP	Izmaksas budžetam 2028.–2045. g., procentpunkti no IKP	Valsts parāds 2040, procentpunkti	Kas iegūst, kas maksā	Pārliecība
Pensijas vecums 67	−4,9	+4,0 %	+1,4 %	−0,4	+0,2	+0,9	iegūst nākamie pensionāri un budžets; maksā tie, kas strādā divus gadus ilgāk, visvairāk cilvēki ar vāju veselību	vidēja
Dāsnāka indeksācija	−4,4	+5,9 %	0,0 %	+0,5	−4,4	+0,7	iegūst visi pensionāri, arī vidējie; maksā budžets	augsta
Lielāka minimālā pensija	−9,0	+11,8 %	−0,1 %	+0,9	−10,0	+0,8	iegūst nabadzīgākie pensionāri; budžets maksā visvairāk; saite starp iemaksām un pensiju vājinās	vidēja
Aplokšņu algu izskaušana	−0,9	+1,3 %	0,0 %	+0,1	+7,2	−1,9	iegūst budžets un pēc 2040. gada nākamie pensionāri; maksā tie, kas aplokšņu algas saņem un maksā	zema
Balansēta politika	−9,6	+14,2 %	+1,4 %	+0,4	+0,2	+0,5	iegūst pensionāri un budžets; maksā tie, kas strādā ilgāk, un aplokšņu algu saņēmēji	vidēja

Nabadzības risks, pensiju izdevumi un parāds: starpība pret bāzes scenāriju procentpunktos. Vidējā pensija un strādājošie: starpība procentos. Izmaksas budžetam: paša kopuma ietekme uz budžeta bilanci, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam, pirms ES noteikumu atbildes reakcijas; negatīvs skaitlis ir izmaksas, pozitīvs ir ieņēmumi. Pārliecība: cik droši zināms rezultāta virziens un lielums, ņemot vērā pieņēmumus, uz kuriem tas balstās.

Tabula saka trīs lietas. Pirmkārt, nabadzības risku var noturēt, bet ne ar vienu rīcībpolitiku: minimālā pensija sasniedz nabadzīgākos, indeksācija vidējos, pensijas vecums nākamo pensionāru paaudzi, un tikai kopā tās risku notur tuvu šodienas līmenim. Otrkārt, cena ir skaidri sakārtota: pensijas vecums visā periodā kopā neko neizmaksā, indeksācija maksā mēreni, minimālā pensija maksā visvairāk, bet aplokšņu algu izskaušana budžetā nopelna, tikai pensijās dod vien pēc 2040. gada. Parādā 2040. gadā starpības ir mazākas, jo ES noteikumi lielāko daļu katru izmaksu pārvērš taupībā citur, bet secība ir tā pati. Treškārt, neviens kopums pensijas neatgriež tādā attiecībā pret algām, kāda tām ir šodien. Panākt var to, ka zem sliekšņa ir mazāk pensionāru, nevis to, ka pensijas aug līdzi algām.

Valdībai un Saeimai no tā izriet secība: vispirms pensijas vecums un aplokšņu algu izskaušana, jo tās darbojas un visā periodā neko neizmaksā; tad indeksācijas noteikums, jo tas ir ceļš līdz vidējam pensionāram; minimālā pensija kā mērķēts rīks nabadzīgākajiem, apzinoties, ka pusotru reizi lielāka tā lielu daļu pensiju pārvērš vienā vienādā pamatpensijā.

Kas jāpatur prātā

Nabadzības risks ir relatīvs rādītājs. Tas mēra attālumu līdz vidējam ienākumam, nevis to, vai pensionārs var samaksāt rēķinus. Pensija, kas šodienas naudā ir par sestdaļu lielāka nekā tagad, 2040. gadā skaitās "nabadzības riskā", ja algas ir augušas ātrāk. Tāpēc lapā blakus nabadzības riskam ir vidējā pensija 2025. gada cenās: abi skaitļi kopā pasaka vairāk nekā katrs atsevišķi.

Pēc 2040. gada pieaugums turpinās. Bāzes scenārijā nabadzības risks 2045. gadā sasniedz 58 %, un balansēta politika to notur pie 49 %. Pensijas vecuma ieguvums līdz tam sarūk līdz 3,1 procentpunktiem, kamēr indeksācijas ieguvums pieaug līdz 6,0; valsts parāds ar pensijas vecumu tad ir par 1,1 procentpunktiem mazāks un ar balansētu politiku par 1,3 mazāks nekā bāzes scenārijā. Šie gadi balstās uz vairāk pieņēmumiem nekā gadi pirms tiem, un tāpēc lapa rāda 2040. gadu.

Faktiskie dati līdz 2016. gadam modelim neatbilst. Krīzes gados strauji saruka vidējie ienākumi un līdz ar tiem nabadzības riska slieksnis, bet pensijas palika, tāpēc faktiskais rādītājs 2010.–2013. gadā nokrita zem 20 %. Modelis krīzi neatkārto, un tajos gados tā līnija iet tālu virs punktiem. No 2017. gada tie sakrīt, un aprēķins sākas no 2025. gada, kur atbilstība ir laba.

Solis no vidējās pensijas līdz cilvēku skaitam zem sliekšņa balstās uz to, kā pensijas ir sadalītas. No reģistra datiem līdz 2025. gadam modelis zina, cik pensionāru saņem mazas, vidējas un lielas pensijas, un pieņem, kā šī sadale mainās, kad jaunās pensijas nomaina vecās. Vidējās pensijas un pensiju izdevumu aprēķins ir drošāks nekā nabadzības riska aprēķins.

Aplokšņu algu izskaušanas ietekme uz budžetu balstās uz pieņēmumu, kas Latvijā nav izmērīts. Cik stipri deklarētā alga reaģē uz stingrāku kontroli, ir ņemts no citu valstu pieredzes. Ja patiesībā reakcija ir uz pusi vājāka, ieņēmumi ir uz pusi mazāki, un balansēta politika budžetam nedaudz izmaksā, nevis neko nemaksā. Tāpēc šīs rīcībpolitikas pārliecība tabulā ir zema.

Cik cilvēku strādās līdz 67 gadiem, ir pieņēmums. Modelis to ņem no tā, kā nodarbinātība vecumā no 60 līdz 64 gadiem reaģēja, kad pensijas vecumu cēla līdz 65 gadiem. Cilvēkiem ar smagu darbu un vāju veselību augstāks vecums nozīmē nevis darbu, bet invaliditātes pensiju vai bezdarbu, un modelis to redz tikai vidēji. Turklāt papildu strādājošos darba tirgus 2030. gados uzņem lēni, un tieši tāpēc pensijas vecums parādu 2040. gadā atstāj nedaudz lielāku, pirms to samazina.

Nenoteiktības josla aptver divus pieņēmumus, ne visus. Pirmais ir darba vietu atvēršanas laiks, tas ir, cik ātri uzņēmumi atver pensionēšanās atbrīvotās darba vietas; no tā ir atkarīga 2030. gadu algu gaita un līdz ar to vidējais ienākums, pret kuru pensiju mēra. Otrais ir, cik ātri darba ražīgums aug pats par sevi. Ātrāka izaugsme nozīmē augstākas algas, augstāku nabadzības slieksni un tāpēc augstāku pensionāru nabadzības risku; šī ironija šajā lapā ir jāpatur prātā. Pieņēmumi par mirstību, dzimstību un migrāciju joslā nav iekļauti.

Otrais un trešais līmenis šajā lapā nav. Uzkrājošā līmeņa atcelšana, atjaunošana vai cits izmaksas veids nabadzības risku līdz 2040. gadam maina par procentpunkta daļām, jo uzkrājošā līmeņa izmaksas tad vēl ir maza daļa no pensijām. Tas, kā modelis uzkrājošā līmeņa izmaksas sadala pa pensionāriem, vēl tiek pārbaudīts, tāpēc šie septiņi kopumi ir aprēķināti, bet nav parādīti. Tie ir jautājumi par laiku pēc 2040. gada un par cilvēkiem, kas šodien ir jaunāki par 45 gadiem.

Sākums 2028. gadā ir pieņēmums. Visi kopumi sākas 2028. gadā un pilnu spēku sasniedz 2030. gadā, pensijas vecums 2036. gadā. Vēlāks sākums visu nobīda uz priekšu laikā; attiecības starp rīcībpolitikām paliek tādas pašas.

Uz augšu

Vai pensijas pasargās no nabadzības arī pēc divdesmit gadiem?

Īsā atbilde

Kāpēc tas ir svarīgi

Kas to nosaka

Ko var darīt

Pensijas vecums 67 gadi

Dāsnāka indeksācija

Lielāka minimālā pensija

Aplokšņu algu izskaušana

Ko dod rīcībpolitikas

Novērtējums

Kas jāpatur prātā