Ilgtermiņa politikas jautājumi Latvijai

Lielāko daļu no tā, kas Latvijā notiks 2040. gadā, nosaka tas, kas jau ir noticis. Cik cilvēku būs darbspējas vecumā, nosaka tie, kas jau ir dzimuši. Cik maksās pensijas, nosaka iemaksas, kas jau ir veiktas. Cik emisiju radīs elektrostacijas, nosaka tās, kas jau tiek būvētas. Šādiem lielumiem ir inerce: tie mainās lēni, un šodien pieņemts lēmums kļūst redzams pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem.

Tāpēc jautājums šajā vietnē vienmēr ir "kas notiks piecpadsmit gados", nevis "kas notiks nākamgad". Modelis seko šiem lēnajiem lielumiem gadu pēc gada un tam, kā tie ietekmē cits citu. Daļa šo ietekmju veido apli: jo mazāk strādājošo, jo lēnāka ekonomika; jo lēnāka ekonomika, jo vairāk cilvēku izbrauc; jo vairāk izbrauc, jo mazāk strādājošo. Tā ir pastiprinoša ietekme. Citas ietekmes pašas sevi koriģē: kad strādāt gribētāju pēkšņi kļūst vairāk, algu pieaugums palēninās, līdz uzņēmumi viņus pieņem darbā. Tā ir balansējoša ietekme. Katra jautājuma lapā sadaļa "Kas to nosaka" pasaka, kura no šīm ietekmēm konkrētajā jautājumā ir galvenā, vai arī to, ka galvenais nav aplis, bet viens pieņēmums.

Divas bāzes scenārija iezīmes iet cauri katrai lapai, un abas nāk no darba tirgus. Pirmā ir 2030. gadu lejupslīde: darbaspēks sarūk, pensionēšanās atbrīvo darba vietas ātrāk, nekā uzņēmumi tās aizpilda, algas līdz 2030. gadam aug, un gadu desmita vidū ekonomika atdziest, pirms atkal atgūstas. Cik dziļa šī lejupslīde ir, balstās uz trim pieņēmumiem, kuriem Latvijas datu rindas nav: cik viegli uzņēmumi darbiniekus aizstāj ar iekārtām, cik ilgā laikā tie atver vajadzīgās darba vietas un cik lielu daļu aizgājušo darbinieku vietu izsludina no jauna. Otrā ir uzņemšana darba tirgū. Kad rīcībpolitika pievieno cilvēkus, kas grib strādāt, modelis divās desmitgadēs nodarbina apmēram trīs ceturtdaļas no viņiem, bet pārējos rāda kā bezdarbu, jo kapitālam un pieprasījumam vajag laiku, lai augtu līdzi darbaspēkam; Eiropas Komisijas novecošanas ziņojums turpretī pieņem, ka strādā visi. Katrs nodarbinātības skaitlis vietnē ir jālasa, to paturot prātā.

Rezultāts katrā lapā ir bāzes scenārijs, tas ir, kas notiek, ja nekas netiek mainīts, un vairāki pasākumu kopumi, kas no 2028. gada maina vienu vai vairākas rīcībpolitikas. Starpība starp pasākumu kopumu un bāzes scenāriju ir tas, ko rīcībpolitika dod un ko tā maksā. Izmaksas valsts budžetam ir parādītas divējādi, jo Latvijas valsts finanses saista Eiropas Savienības fiskālie noteikumi: vispirms pasākumu kopuma paša ietekme uz budžetu un blakus tai tas, kas no šīs ietekmes paliek valsts parādā pēc tam, kad noteikumi ir reaģējuši. Parasti tas ir daudz mazāk, jo pasākumu kopumu, kas tērē, lielākoties apmaksā samazinājumi, kurus noteikumi uzspiež citur, bet pasākumu kopums, kas nes ieņēmumus, lielākoties ļauj noteikumiem samazināt mazāk. Tas ir aprēķins, nevis prognoze: tas rāda, kurp ved šodienas pieņēmumi, un katra lapa nosauc pieņēmumus, uz kuriem tās atbilde balstās visvairāk.

Modelis ir viens saistīts Latvijas iedzīvotāju, ekonomikas un valsts finanšu attēls. Tam ir četrpadsmit moduļi, pa vienam katrai jomai, un tie rēķina kopā: katrā solī katrs modulis nolasa, ko saražojuši pārējie, un ieraksta, ko tas saražojis pārējiem. Skaitļos: apmēram deviņi tūkstoši vienādojumu, no kuriem apmēram septiņi simti apraksta lielumus ar inerci, tos, kas nes pagātni uz nākotni; 271 saite, pa kurām moduļi apmainās ar lielumiem; un 113 nosaukti pieņēmumi, tas ir, parametri, kurus faktiskie dati nenosaka viennozīmīgi, katrs ar ticamu diapazonu, no kuriem divus katra lapa zīmē kā savu nenoteiktības joslu. Attēlā ir moduļi un trīsdesmit galvenās saites.

Cilvēki. Iedzīvotāju modulis seko katrai vecuma grupai gadu pēc gada: dzimušie, mirušie, iebraukušie un izbraukušie un tas, kā izbraukšana reaģē uz algu starpību ar citām valstīm. Iebraucēji nāk trīs plūsmās: latvieši, kas atgriežas, citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi un cilvēki no valstīm ārpus Savienības, kuri vai nu apmetas uz dzīvi, vai ierodas uz darba vietu, kuru darba devējs ir uzaicinājis viņus aizpildīt. Mājsaimniecību modulis sadala ienākumus piecās ienākumu grupās un rēķina nabadzības risku, nevienlīdzību un pabalstus.

Darbs un ekonomika. Darba tirgus modulis savieno strādāt gribētājus ar darba vietām pēc izglītības un nozares un rēķina bezdarbu un algas. Ekonomikas modulis rēķina saražoto, ieguldījumus, cenas un to, cik ātri Latvijas darba ražīgums tuvojas Eiropas vidējam. Uzņēmumu modulis seko ražīgumam, eksportētājiem, ārvalstu uzņēmumiem un ēnu ekonomikai. Banku un kredītu modulis rēķina aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem un to, cik piesardzīgas bankas kļūst pēc krīzes. Ārējās tirdzniecības modulis seko eksportam, importam un tam, cik valsts ir parādā ārzemēm.

Valsts nauda. Valsts budžeta modulis rēķina nodokļus no trim bāzēm, izdevumus astoņās funkcijās, Eiropas Savienības fondus un fiskālos noteikumus un no tā visa deficītu un parādu. Tā bāzes scenārijs sākas no 2026. gada budžeta un Eiropas Komisijas prognozes 2027. gadam, nes līdzi jau pieņemtās saistības, tostarp aizsardzību piecu procentu apmērā no IKP un Rail Baltica, un ļauj procentu likmēm atgriezties pie apmēram četriem procentiem, kas ir pašas Komisijas pieņēmums. Pensiju modulis rēķina visus trīs pensiju līmeņus pa paaudzēm un pensiju sadalījumu, nevis tikai vidējo. Pašvaldību finanšu modulis rēķina pašvaldību ieņēmumus, izlīdzināšanas fondu un skolu un iestāžu tīklu sešos reģionos.

Pakalpojumi. Veselības modulis seko tam, cik cilvēku katrā vecumā ir veseli, hroniski slimi vai aprūpējami, cik no viņiem spēj ārstēt budžets un ārstu skaits un cik tuvinieku aprūpē paši. Izglītības modulis seko skolēniem no bērnudārza līdz augstskolai, skolotājiem, skolu tīklam un mācību rezultātiem.

Vietas un enerģija. Mājokļu un reģionu modulis rēķina, kur cilvēki dzīvo sešos reģionos, cik daudz būvē un ko maksā mājoklis. Enerģijas modulis rēķina elektrību, siltumu, ēku atjaunošanu, emisijas, mežu bilanci un to, cik Latvijai maksā Eiropas Savienības klimata mērķi.

Šis ir sistēmu dinamikas simulācijas modelis: tas sastāv no lielumiem ar inerci (angliski stocks), tādiem kā cilvēki, ēkas, parāds un kapitāls, un no plūsmām (flows), kas tos maina, un to risina gadu pēc gada no 2000. gada. Tas ir uzbūvēts tā, lai katrs modulis darbotos arī atsevišķi, pārējos aizstājot ar faktiskajiem datiem, un tieši tā to pārbauda.

Šāda apjoma modelim var ticēt tikai tad, ja tas atkārto to, kas patiesībā notika, tāpēc tā parametri ir pieskaņoti datiem četros slāņos, un katru no tiem var pārbaudīt atsevišķi.

Katrs modulis atkārto savu jomu no 2000. līdz 2025. gadam. Parametrus, kas apraksta, kā lietas ir, piemēram, mirstību pa vecumiem, skolēnu daļu katra veida skolā vai ēku enerģijas patēriņu, nolasa tieši no datiem. Parametrus, kas apraksta, kā cilvēki un uzņēmumi reaģē, piemēram, cik ātri aug algas, kad trūkst darbinieku, vai cik ātri nomaina apkures katlu, novērtē, laižot moduli pa faktiskajiem datiem, pārējos moduļus aizstājot ar faktiskajām rindām, un prasot, lai tas vienlaikus atbilstu vairākām datu rindām. Daļu datu novērtēšanā neizmanto un patur pārbaudei, jo modulis, kas atbilst katrai rindai, pēc kuras tas pieskaņots, bet ne tai, kuru tas nav redzējis, ir iemācījies datus, nevis mehānismu.

Moduļi ir pieskaņoti arī kopā. Modulis, kas pats par sevi ir pareizs, savienots ar pārējiem saņem aprēķinātus, nevis faktiskus ievaddatus, un četrpadsmit mazas kļūdas var sakrāties lielā. Tāpēc savienotā sistēma ir pieskaņota kā viens vesels sešām datu rindām: reālajam saražotajam, cenām, patēriņa daļai, algu daļai, valsts ieņēmumiem un valsts izdevumiem. Valsts parāds un pensiju aizvietošanas līmenis apzināti ir atstāti pārbaudei: parāds ir divdesmit piecu gadu ieņēmumu un izdevumu kļūdu summa, un sistēma, kas parādu trāpītu nejauši, šo pārbaudi neizturētu.

Ko nevar pateikt Latvijas dati, to var pateikt kaimiņu dati. Dažas reakcijas no vienas valsts divdesmit pieciem gadiem noteikt nevar: cik ātri valsts tehnoloģijas tuvojas vadošajām, kad tās jau ir tuvu; cik stipri izbraukšana reaģē uz ienākumu starpību; cik ražīgāki ir ārvalstu uzņēmumi; kā ēnu ekonomika reaģē uz darbaspēka nodokļu slogu; kā alkohola patēriņš reaģē uz cenu. Tās novērtē uz astoņu valstu datiem, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija līdzās Latvijai, ar Eiropas Savienības vidējo kā atskaites punktu, no vieniem un tiem pašiem saskaņotajiem avotiem par 2000.–2025. gadu, un novērtējums tikai uz Baltijas valstu datiem ir parādīts blakus astoņu valstu novērtējumam. Skaitlis, ko nevar iegūt no Latvijas datiem vien, tāpēc tomēr ir skaitlis ar pierādījumiem, nevis minējums.

Tas, kas paliek, ir nosaukts un parādīts. Pēc šiem trim slāņiem 113 parametri joprojām ir pieņēmumi: vērtības no ekonomikas literatūras, no Eiropas Komisijas pieņēmumiem vai no atklāti pieņemta lēmuma, katra ar ticamu diapazonu. Visiem ir pārbaudīts, cik daudz tie maina katras lapas galveno rādītāju; divus katram jautājumam svarīgākos maina visā to diapazonā un zīmē kā nenoteiktības joslu lapas galvenajā diagrammā, pārējie ir uzskaitīti modeļa dokumentācijā. Katrs vietnes skaitlis pēc tam ir pārbaudīts vēlreiz pret 73 faktiskajām vērtībām: 65 no tām ir pielaides robežās, bet 8, kas nav, ir zināmas un nosauktas lapās, uz kurām tās attiecas. Tāpat ir pārbaudīti ārējie salīdzinājumi, kurus modelis pats nav izmantojis: Komisijas 2024. gada novecošanas ziņojums, tās 2026. gada pavasara prognoze un Latvijas 2026. gada budžeta plāna projekts. Tur, kur modelis netrāpa, lapa to pasaka sadaļā "Kas jāpatur prātā".

Katrā lapā punkti diagrammās ir faktiskie dati. Tie nāk no publiskiem avotiem, un katra datu rinda vietnes iekšējā dokumentācijā ir ierakstīta ar avotu, iegūšanas datumu un kvalitātes atzīmi.

Iedzīvotāji un migrācija. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un Eurostat: iedzīvotāji pa vecuma grupām, dzimušie, mirušie, iebraukušie un izbraukušie, 2000.–2025. gads; Eurostat iedzīvotāju prognozes kā salīdzinājums; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un CSP: uzturēšanās atļaujas pēc to iemesla un iedzīvotāji pēc pilsonības.

Darba tirgus un algas. CSP darbaspēka apsekojums un Eurostat: strādājošie, bezdarbs, nodarbinātība pēc izglītības un nozares, vakances, vidējā alga un darba ražīgums, 2000.–2025. gads.

Ekonomika un valsts finanses. Eurostat nacionālie konti un valdības finanšu statistika: iekšzemes kopprodukts un tā sastāvdaļas, valsts ieņēmumi, izdevumi pa funkcijām, deficīts un parāds, 2000.–2025. gads; Finanšu ministrijas 2026. gada budžeta plāna projekts un Eiropas Komisijas 2026. gada pavasara prognoze tuvākajiem gadiem; Komisijas 2024. gada novecošanas ziņojums kā ārējs salīdzinājums; publiski zināmie skaitļi par Rail Baltica atlikušajām izmaksām un Eiropas līdzfinansējumu.

Pensijas. CSP un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA): pensionāru skaits, vidējā pensija, pensiju sadalījums pēc apmēra un vecuma grupām, iemaksu veicēji; Latvijas Banka: pensiju fondu aktīvi.

Veselība un aprūpe. Eurostat, CSP, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Pasaules Veselības organizācija: mūža ilgums, veselīgi nodzīvotie gadi, novēršamā mirstība, rindas, ārstu un māsu skaits, veselības izdevumi, 2004.–2025. gads; ilgstošās aprūpes datu ir maz, un tie pamatā nāk no Eiropas Komisijas 2016. gada pārskata.

Izglītība. Izglītības un zinātnes ministrija un CSP: skolēni, skolotāji, skolu tīkls; ESAO: mācību rezultāti (PISA); Eurostat: izglītības izdevumi.

Mājokļi un reģioni. CSP: iedzīvotāji, nodarbinātība un pakalpojumi sešos reģionos, mājokļu fonds un būvniecība, 2000.–2025. gads; Latvijas Banka un Eurostat: hipotēkas un mājokļa izmaksas; nekustamā īpašuma tirgus pārskati: cenas pa reģioniem.

Enerģija un klimats. Eurostat, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra un Eiropas Komisijas klimata pārskati: enerģijas bilance, cenas, emisijas pa nozarēm un mežu bilance; Zemkopības ministrija: meži un mežizstrāde; Valsts kontrole: ēku atjaunošanas izmaksas; CSP mājsaimniecību budžetu apsekojums: enerģijas izdevumi pa ienākumu grupām.

Uzņēmumi un bankas. Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ēnu ekonomikas indekss, Eiropas Komisijas uzņēmumu statistika, Eurostat, Latvijas Banka un Pasaules Banka: uzņēmumu skaits, ieguldījumi, kredīti, mājsaimniecību un uzņēmumu parāds.

Citas valstis. Tās pašas Eurostat datu rindas Igaunijai un Lietuvai, kā arī Polijai, Čehijai, Slovākijai, Slovēnijai un Ungārijai tur, kur tās izmanto parametru novērtēšanai, 2000.–2025. gads; Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Bankas valstu dati, tostarp pārvaldības rādītāji.

Zināmie trūkumi: dažas datu rindas pirms 2005. gada ir rekonstruētas, nevis mērītas; ilgstošās aprūpes, reģionālo pakalpojumu un mežsaimniecības ekonomikas datu ir maz; daļai valsts finanšu rindu 2025. gada vērtības vēl nav publicētas. Tur, kur modelis neatbilst faktiskajiem datiem, lapa to pasaka sadaļā "Kas jāpatur prātā".