Tie ir divi dažādi stāsti: Latvija Igauniju panāk, bet no Lietuvas atpaliek arvien vairāk. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP, tas ir, viss, ko valstī gadā saražo) uz vienu iedzīvotāju ir 70 % no Eiropas Savienības vidējā, Igaunijas 80 %, Lietuvas 88 %. Pārsvars nav tur, kur to parasti meklē, tas ir, strādājošo skaitā, bet tajā, cik saražo viena darba stunda: Igaunijā par apmēram 20 %, Lietuvā par 15 % vairāk nekā Latvijā.
Igaunijas pārsvaru modelis gandrīz pilnībā izskaidro ar diviem virzītājiem, ārvalstu uzņēmumiem un inovāciju, bet Lietuvas pārsvaru tas neizskaidro nemaz: ja Latvijai būtu Lietuvas nosacījumi sešās jomās, ko modelis spēj pārņemt, tā kļūtu nevis bagātāka, bet nabadzīgāka. Lietuvas pārsvars ir tur, kur modelī nav nevienas rīcībpolitikas: rūpniecības ražīgumā un cilvēku pārejā no lauksaimniecības uz citām nozarēm.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trīs valstis sāka no vienas vietas. 2000. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 35 % no Eiropas Savienības vidējā, Lietuvas 38 %, Igaunijas 42 %. Līdz 2008. gadam visas trīs auga strauji, un Latvija ātrāk par Lietuvu. 2008. gada krīze Latviju skāra vissmagāk: no 57 % 2008. gadā līdz 52 % 2010. gadā. Pēc tam ceļi šķīrās. Lietuva no 2010. līdz 2019. gadam uzkāpa no 60 % līdz 84 %, Latvija no 52 % līdz 66 %. Igaunijai pēc 2019. gada bija sava lejupslīde, tāpēc tās pārsvars pār Latviju ir sarucis.
Pārējie rādītāji rāda to pašu. Igaunijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada ir sarucis par 2 %, Lietuvas par 18 %, Latvijas par 22 %. Lietuvas migrācijas saldo, tas ir, iebraukušo un izbraukušo starpība, 2025. gadā ir +5,8 uz tūkstoš iedzīvotāju, Latvijas −0,7. Pēc 2019. gada Lietuva ir kļuvusi par valsti, uz kuru brauc dzīvot; Latvija nav. Vienā darba stundā saražotais Latvijā kopš 2000. gada ir audzis par 142 %, ātrāk nekā Igaunijā, bet no zemāka sākuma, un Lietuva ir tikusi tālāk.
Tas ir svarīgi ne tikai kā sacensība. Trīs valstis ar līdzīgu vēsturi, līdzīgu lielumu un vienādiem Eiropas Savienības noteikumiem ir labākā dabiskā pārbaude tam, kuras rīcībpolitikas tiešām darbojas. Ja Igaunija ar tādu pašu nodarbinātību stundā saražo par piektdaļu vairāk, jautājums ir, ko tā dara citādi un vai Latvija to var atkārtot.
Kas to nosaka
Pārsvaru var sadalīt četrās daļās bez jebkādiem pieņēmumiem, tikai pēc faktiskajiem datiem: cik saražo viena stunda, cik stundu nostrādā viens strādājošais, cik liela daļa darbspējas vecuma cilvēku strādā un cik liela daļa iedzīvotāju ir darbspējas vecumā.
Igaunija: viss pārsvars ir darba stundā, un daļa no tā zūd. Igaunijas pārsvars pēc pirktspējas, tas ir, ņemot vērā cenu līmeni, ir 13 %. Stundā saražotais dod 20 %, vairāk nekā visu pārsvaru, bet igauņi uz vienu strādājošo nostrādā par 9 % mazāk stundu, un tas daļu atņem. Nodarbinātības līmenis nedod gandrīz neko. Eiro izteiksmē, nevis pēc pirktspējas, Igaunijas pārsvars ir daudz lielāks, un gandrīz visa starpība ir augstāks cenu līmenis: Igaunijā par to pašu naudu var nopirkt mazāk.
Lietuva: darba stunda un iedzīvotāju vecums. Lietuvas pārsvars pēc pirktspējas ir 22 %. Stundā saražotais dod 15 %, darbspējas vecuma iedzīvotāju daļa vēl 5 %, jo uz Lietuvu kopš 2019. gada brauc strādāt. Stundu skaits un nodarbinātība gandrīz neko nemaina. Cenu līmenis Lietuvā ir gandrīz tāds pats kā Latvijā, tāpēc tur eiro un pirktspēja rāda vienu un to pašu.
Tālāk jautājums, ko var pateikt modelis. Modelī ir sešas jomas, kurās Latvijai var dot kaimiņvalsts nosacījumus: migrācija, ārvalstu uzņēmumi, inovācija un uzņēmumu izaugsme, izglītība un prasmes, veselība un alkohols, kredīti un kapitāla tirgus. Katrā jomā Latvija piecos gados sasniedz kaimiņvalsts 2025. gada līmeni. Diagramma rāda, par cik katra joma pēc piecpadsmit gadiem maina Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pret Eiropas Savienības vidējo.
IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo 2041. gadā: ja Latvijai būtu Igaunijas nosacījumi
Starpība pret bāzes scenāriju 2041. gadā, ja Latvija no 2026. gada piecos gados sasniegtu kaimiņvalsts 2025. gada līmeni katrā virzītāju grupā. Modeļa aprēķins. Grupas var cita citu pastiprināt, tāpēc kopsumma nav atsevišķo ietekmju summa.
Rādīt datus
Virzītāju grupa
punkti, ES vidējais = 100
Migrācija
−2,8
Ārvalstu investīcijas
+5,1
Inovācija un uzņēmumu izaugsme
+7,6
Izglītība un prasmes
+0,2
Veselība un alkohols
−1,1
Kredīti un kapitāla tirgus
+0,3
Visas sešas kopā
+9,2
Igaunijas nosacījumi dod 9 punktus, un gandrīz viss nāk no divām jomām: ārvalstu uzņēmumiem (+5) un inovācijas (+8). Migrācija pēc Igaunijas parauga, tas ir, nedaudz lielāka iebraukšana, modelī ir mīnuss (−3): iebraucēji strādā, bet iedzīvotāju skaits aug ātrāk nekā saražotais, tāpēc ienākumi uz vienu iedzīvotāju nedaudz krīt; sīkāk tas skaidrots darbaspēka lapā. Kopā tas ir 96 % no visa Igaunijas pārsvara, tas ir, modelis Igauniju izskaidro gandrīz pilnībā, un divu iemeslu dēļ šis rezultāts jālasa piesardzīgi. Pirmkārt, modeļa pieņēmumiem par to, cik daudz ražīguma dod eksportējoši un ārvalstu uzņēmumi, ir plašs diapazons. Otrkārt, Igaunijai ir trūkumi, ko šāds aprēķins neredz: mazāk nostrādātu stundu, lejupslīde pēc 2022. gada un augstāks cenu līmenis.
IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo 2041. gadā: ja Latvijai būtu Lietuvas nosacījumi
Starpība pret bāzes scenāriju 2041. gadā, ja Latvija no 2026. gada piecos gados sasniegtu kaimiņvalsts 2025. gada līmeni katrā virzītāju grupā. Modeļa aprēķins. Grupas var cita citu pastiprināt, tāpēc kopsumma nav atsevišķo ietekmju summa.
Rādīt datus
Virzītāju grupa
punkti, ES vidējais = 100
Migrācija
−5,5
Ārvalstu investīcijas
−1,6
Inovācija un uzņēmumu izaugsme
−3,2
Izglītība un prasmes
+0,3
Veselība un alkohols
−0,6
Kredīti un kapitāla tirgus
−0,6
Visas sešas kopā
−11,2
Lietuvas nosacījumi dod −11 punktus. Latvijai priekšā Lietuva ir tikai izglītībā, un tā dod +0,3 punktus; ārvalstu uzņēmumu tai ir mazāk, kredītu aptuveni tikpat, eksportētāju nedaudz mazāk. Lielākais mīnuss ir migrācija (−5), un tās zīme prasa skaidrojumu. Lietuvas apjoma iebraukšana modelī pievieno 260 tūkstošus cilvēku un 82 tūkstošus darba vietu, jo lielākā daļa iebraucēju nāk uz vietām, ko darba devēji jau ir piedāvājuši, un ekonomika līdz ar viņiem ir par 6,5 % lielāka. Taču iedzīvotāju skaits aug ātrāk nekā saražotais, jaunpienācēji pirmajos gados pelna mazāk, un bezdarba līmenis ir par 1,9 procentpunktiem augstāks, tāpēc IKP uz vienu iedzīvotāju krīt. Budžetam tas izmaksā maz: valsts parāds ir par 1,9 procentpunktiem lielāks. Citiem vārdiem, Lietuvas apjoma iebraukšana Latviju piecpadsmit gados padara lielāku, bet ne bagātāku uz vienu iedzīvotāju.
Secinājums ir neērts, bet skaidrs. Lietuvas pārsvars, apmēram 17 punkti, ir tur, kur modelī nav nevienas rīcībpolitikas. Faktiskie dati rāda, kur tieši. Lietuvas rūpniecībā ražīgums kopš 2000. gada ir audzis apmēram divreiz ātrāk nekā Latvijas. No cilvēku pārejas no lauksaimniecības uz citām nozarēm Lietuva ieguva divreiz vairāk, un Latvijā lauksaimniecībā joprojām strādā lielāka daļa cilvēku nekā abās kaimiņvalstīs. Latvijas kredītu uzplaukums pirms 2008. gada naudu ieguldīja būvniecībā un nekustamajā īpašumā, Lietuvas mazākais uzplaukums vairāk ražošanā. Nekas no tā nav viena lēmuma sekas, un nekā no tā modelī nav.
Ko Igaunija un Lietuva dara citādi
Trīs lietas, kurās kaimiņvalstis atšķiras no Latvijas un kuras Latvija var mainīt, un divas, kuras mainīt ir grūtāk. Par katru: kas atšķiras pēc faktiskajiem datiem, ko par to saka modelis un kur šajā vietnē par to ir vairāk.
Ārvalstu uzņēmumi un inovācija (Igaunija)
Kas atšķiras
Igaunijas uzņēmumi pētniecībā un attīstībā iegulda 1,18 % no IKP, Latvijas 0,36 %, un ārvalstu uzņēmumos Igaunijā strādā gandrīz divreiz lielāka daļa cilvēku nekā Latvijā. Igaunijas eksports ir 78 % no IKP, Latvijas 63 %.
Ko saka modelis
šīs divas jomas izskaidro gandrīz visu Igaunijas pārsvaru, +5 un +8 punkti, bet modelis tās, visticamāk, pārvērtē.
Kur vairāk
lapā par tuvināšanos Eiropai, kur ārvalstu uzņēmumu piesaiste un pētniecības atbalsts ir divi no pasākumu kopumiem.
Iebraukšana darbam (Lietuva)
Kas atšķiras
Lietuva 2025. gadā izsniedza 54 000 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, Latvija 9 100. Lietuvas migrācijas saldo ir +5,8 uz tūkstoš iedzīvotāju, Latvijas −0,7. Uz Lietuvu brauc cilvēki, kurus strādāt ir uzaicinājis darba devējs.
Ko saka modelis
Lietuvas apjoma iebraucējus darba devēji pieņem darbā, un pēc piecpadsmit gadiem Latvijā strādā par 82 tūkstošiem cilvēku vairāk, bet ekonomika ir par 6,5 % lielāka. IKP uz vienu iedzīvotāju tomēr ir par 5 punktiem mazāks, jo iedzīvotāju skaits aug ātrāk nekā saražotais un jaunpienācēji pirmajos gados pelna mazāk. Lietuvas pārsvars uz vienu iedzīvotāju nav radies no iebraukšanas; iebraukšana ir tas, kā izskatās lielāka ekonomika.
Kur vairāk
darbaspēka lapā, kur imigrācijas atvēršana ir lētākā rīcībpolitika uz vienu strādājošo.
Alkohols un veselība (abas)
Kas atšķiras
Latvijā gadā izdzer 14,2 litrus tīra alkohola uz vienu pieaugušo, Igaunijā 10,4, Lietuvā 11,2. Paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 76,4 gadi, Igaunijā 79,4; veselīgi nodzīvotie gadi pēc 65 Latvijā ir 4,2, Lietuvā 8,9.
Ko saka modelis
ar Igaunijas veselības un alkohola nosacījumiem Latvijā gadā būtu par 54 nāves gadījumiem mazāk uz 100 000 iedzīvotāju, bet IKP uz vienu iedzīvotāju tie nemaina, un veselības budžets Igaunijas līmenī valsts parādu palielina par 20 punktiem. Šī joma ir par dzīvībām, nevis par izaugsmi.
Kur vairāk
veselības un aprūpes lapā, kur akcīze ir vienīgā rīcībpolitika, kas budžetam nes naudu.
Kredīti un cenu līmenis (Igaunija)
Kas atšķiras
Igaunijas privātā sektora parāds ir 95 % no IKP, Latvijas 58 %; mājsaimniecību parāds ir divreiz lielāks. Igaunijas cenu līmenis ir daudz augstāks, tāpēc tās pārsvars eiro izteiksmē ir lielāks nekā pēc pirktspējas.
Ko saka modelis
Igaunijas kredītu apjomu Latvija ar nevienu rīcībpolitiku desmit gados nesasniedz. Modelī kredītus notur banku piesardzība pēc 2008. gada, un kredītu joma dod tikai 0,3 punktus.
Kur vairāk
lapā par tuvināšanos Eiropai, kur kredītu kopums ir viens no mazākajiem.
Rūpniecība un lauksaimniecība (Lietuva)
Kas atšķiras
Lietuvas rūpniecība dod daudz lielāku daļu no saražotā nekā Latvijas, un lauksaimniecībā Lietuvā strādā mazāka daļa cilvēku. Augstākā izglītība Lietuvā ir 50 % cilvēku, Latvijā 41 %.
Ko saka modelis
neko. Modelī nav rīcībpolitikas, kas pārvietotu cilvēkus starp nozarēm vai ieguldījumus no nekustamā īpašuma uz ražošanu. Tā ir lielākā neatbildētā daļa šajā lapā.
Kur vairāk
šajā vietnē vēl nekur. Tas ir nākamais, kas modelim būtu jāiemācās.
Kas tuvinātu Latviju kaimiņiem
Šī ir vienīgā lapa vietnē bez pasākumu kopumiem, kas aprēķināti līdz 2040. gadam, un tam ir iemesls. Kaimiņvalsts nosacījumi nav rīcībpolitika, ko Saeima var pieņemt. Tie ir piecpadsmit gadu lēmumu, nejaušību un vēstures summa. Tas, ko Latvija var izlemt pati, ir aplūkots lapā par tuvināšanos Eiropai, un tur ir arī atbilde uz šo jautājumu. Ārvalstu uzņēmumu piesaiste, pētniecības atbalsts, aplokšņu algu izskaušana un izglītība kopā līdz 2040. gadam paceļ Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pret Eiropas Savienības vidējo par apmēram piektdaļu no Lietuvas pašreizējā pārsvara. Tas nav maz, bet Lietuva tas nav.
Divas lietas, ko kaimiņvalstis rāda, bet kas Latvijai šajā vietnē nav aplūkotas. Pirmā ir eksports. Igaunijas eksports ir 78 % no IKP, Lietuvas 71 %, Latvijas 63 %, un visas trīs valstis kopš 2000. gada ir augušas līdz ar eksportu.
Otrā ir pētniecība. Igaunija kopš 2000. gada izdevumus pētniecībai un attīstībai ir vairāk nekā trīskāršojusi, līdz 2,0 % no IKP. Latvija ir pie 0,9 %, un lielākā starpība ir uzņēmumu, nevis valsts izdevumos. Modelis saka, ka inovācija ir viena no divām jomām, kas izskaidro Igaunijas pārsvaru. Taču šis skaidrojums balstās uz pieņēmumu par to, cik daudz ražīguma pētniecība tiešām dod, un tas ir viens no nedrošākajiem pieņēmumiem visā modelī.
Ko Latvijai kopēt nevajag: Igaunijas kredītu apjomu (tas tai deva arī dziļāku krīzi) un Lietuvas iebraukšanas apjomu bez darba devēju pieprasījuma. Neviena no abām valstīm nav arī atradusi, kā pensionāriem dot lielāku daļu no izaugsmes. Ar Igaunijas nosacījumiem Latvijas pensionāru nabadzības risks modelī būtu par 1,8 procentpunktiem augstāks, jo algas aug ātrāk nekā pensijas.
Novērtējums
Tabulā ir jaunākie faktiskie dati, pēc kuriem trīs valstis var salīdzināt. Tie nav modeļa aprēķini.
Rādītājs
Latvija
Igaunija
Lietuva
Gads
IKP uz iedzīvotāju, ES vidējais = 100
70,2
79,8
87,6
2025
Nodarbinātības līmenis, 20 līdz 64 gadi, %
78,2
81,7
80,0
2025
Nodarbinātības līmenis, 55 līdz 64 gadi, %
73,6
77,0
69,9
2025
Bezdarba līmenis, %
6,9
7,5
6,9
2025
Augstākā izglītība, 25 līdz 64 gadi, %
40,7
42,1
49,9
2025
Izdevumi pētniecībai un attīstībai, % no IKP
0,94
1,98
1,12
2024
Uzņēmumu pētniecība un attīstība, % no IKP
0,36
1,18
0,50
2024
Ieguldījumi, % no IKP
23,5
23,6
21,9
2025
Eksports, % no IKP
62,6
78,2
71,3
2025
Privātā sektora parāds, % no IKP
57,5
95,4
55,1
2025
Mājsaimniecību parāds, % no IKP
19,8
39,3
23,8
2025
Nodokļi un iemaksas, % no IKP
35,5
36,8
33,3
2024
Nodokļu ķīlis pie vidējās algas, %
38,9
39,3
36,1
2025
Ēnu ekonomika, % no IKP
21,8
20,8
23,6
2025
Migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotājiem
−0,7
−2,1
5,8
2025
Pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, skaits
9 073
5 228
53 566
2025
Bērnu skaits uz vienu sievieti
1,24
1,18
1,11
2024
Paredzamais mūža ilgums piedzimstot, gadi
76,4
79,4
77,5
2024
Veselīgi nodzīvotie gadi pēc 65
4,2
7,6
8,9
2024
Reģistrētā alkohola tirdzniecība, litri uz pieaugušo
12,0
12,4
10,3
2024
Ienākumu nevienlīdzība (Džini)
35,6
30,9
35,5
2025
Valsts pārvaldes efektivitāte (Pasaules Bankas indekss)
0,83
1,50
1,24
2025
Tabula rāda trīs lietas. Pirmkārt, Latvija nav "Baltijas atpalicēja". Nodarbinātība, ieguldījumi, nodokļu slogs un ēnu ekonomika visās trijās valstīs ir līdzīga, un priekšstatu, ka Igaunijā ēnu ekonomika ir daudz mazāka, jaunākie dati vairs neapstiprina. Otrkārt, divas rindas, kurās Latvija atpaliek visvairāk, ir uzņēmumu pētniecība un veselība, un tām vajadzīgas dažādas atbildes. Pirmā ir izaugsmes jautājums, otrā ir jautājums par dzīvībām, un veselīgo gadu starpība, 4,2 pret 8,9, ir lielākā relatīvā starpība visā tabulā. Treškārt, valsts pārvaldes efektivitātes rinda, kurā Latvija atpaliek no abām, modelī neko nedod. Modelī nav ceļa, pa kuru labāka pārvalde pārtop lielākā ražīgumā, un tas ir modeļa, nevis pārvaldes trūkums.
Valdībai un Saeimai no tā izriet divas lietas. Igaunija ir skaidrs paraugs, ko Latvija var atkārtot ar šajā vietnē jau aprēķinātām rīcībpolitikām: ārvalstu uzņēmumi, eksportētāji, pētniecība. Lietuvas paraugs lielākoties ir ārpus jebkuras šeit aprēķinātas rīcībpolitikas, un, pirms to kopēt, jāsaprot, kas tieši pēc 2010. gada notika tās rūpniecībā un laukos.
Kas jāpatur prātā
Modeļa daļa šajā lapā ir pārbaude, nevis plāns. "Ja Latvijai būtu Igaunijas nosacījumi" nav rīcībpolitika, un rezultāts ir rādīts pēc piecpadsmit gadiem, 2041. gadā, nevis 2040. gadā kā pārējās lapās, jo tas ir cits aprēķins ar citu sākumu. To ir vērts lasīt kā atbildi uz jautājumu, vai modeļa virzītāji spēj radīt tik lielu starpību, kāda ir patiesībā, un atbilde ir: Igaunijai gandrīz pilnībā, Lietuvai nemaz.
Igaunijas pilnais skaidrojums balstās uz diviem pieņēmumiem. Tas, cik daudz ražīguma dod eksportējoši uzņēmumi un cik daudz ārvalstu uzņēmumi, modelī ir divi pieņēmumi ar plašu diapazonu. Diapazona apakšējā galā Igaunijas nosacījumi izskaidro krietni mazāk par visu pārsvaru, un tieši apakšējo galu Baltijas dati atbalsta: Igaunijas ārvalstu uzņēmumi pašā Igaunijā ir tikai nedaudz ražīgāki par vietējiem. Tas nozīmē, ka arī ārvalstu uzņēmumu un eksporta pasākumu kopumi lapā par tuvināšanos Eiropai var būt pārvērtēti.
Migrācijas zīme Lietuvai ir par ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, nevis par ekonomiku. Modeļa iebraucējus, tāpat kā Lietuvā, lielākoties pieņem darbā uzreiz, un ekonomika līdz ar viņiem aug; krīt ienākumi uz vienu iedzīvotāju, jo iedzīvotāju skaits aug ātrāk nekā saražotais un jaunpienācēji pirmajos gados pelna mazāk. Piecpadsmit gados modelis darba tirgū uzņem apmēram trīs ceturtdaļas no papildu darbaspēka, un darbaspēka lapa saka, uz ko šis pieņēmums balstās. Ja iekļaušanās ir ātrāka, nekā modelis pieņem, mīnuss ir mazāks.
Lietuvas atlikums nav pieņēmumu jautājums. Lai kā modeļa pieņēmumus mainītu to diapazonā, Lietuvas nosacījumi Latvijai dod mīnusu. Atlikumu veido rūpniecības ražīgums, pāreja no lauksaimniecības un ieguldījumu virziens pirms 2008. gada, un nevienam no tiem modelī nav rīcībpolitikas. Tas ir nākamais, kas modelim būtu jāiemācās, pirms šī lapa var pateikt vairāk.
Eiro un pirktspēja par Igauniju stāsta katra savu. Igaunijas pārsvars eiro izteiksmē ir gandrīz divreiz lielāks nekā pēc pirktspējas, jo cenu līmenis Igaunijā ir augstāks. Šajā lapā visur lietota pirktspēja, jo tā rāda, ko cilvēki par savu naudu tiešām var nopirkt. Latvijas iedzīvotājs, kurš salīdzina algas eiro, redz lielāku starpību.
Alkohola rindas ir divas. Pasaules Veselības organizācijas aplēse par izdzerto rāda Latviju tālu priekšā kaimiņvalstīm; pēc reģistrētās tirdzniecības tabulā Igaunija ir tuvu Latvijai, jo igauņi daļu alkohola pērk Latvijā. Abas ir pareizas, tās mēra dažādas lietas, un starpība starp tām ir pārrobežu tirdzniecība, kas veselības lapā ir viens no pieņēmumiem.
Daļa datu ir vecāki par 2025. gadu. Ārvalstu uzņēmumu daļa ir no 2020. gada, prasmju salīdzinājums no 2022. gada, pētniecības izdevumi no 2024. gada. Tabulā pie katras rindas ir norādīts gads.