Ko Latvijai maksā emisiju samazināšana, un kur naudu ieguldīt vislabāk?
Lasīšanas laiks apmēram 15 min
Īsā atbilde
Enerģētikas emisijas sarūk pašas no sevis, jo vēja parki, kas jau ir ieplānoti, tiek uzbūvēti. Ja nekas nemainās, no 2025. līdz 2040. gadam tās sarūk par 10 %, un neviens šīs lapas pasākumu kopums tās nesamazina vairāk kā vēl par 2,5 %, jo atlikušās emisijas ir transportā un lauksaimniecībā, kur šīs rīcībpolitikas nedarbojas. Pāreja maina nevis emisijas, bet cenu: elektroenerģijas vairumcena līdz 2040. gadam nokrīt līdz apmēram 47 eiro par megavatstundu, gandrīz uz pusi no šodienas, un siltumsūkņi kopā ar vairāk elektrostaciju izšķir, kas par pāreju maksā un cik.
Latvijas īstais klimata rēķins ir mežs. Ja skaita arī mežus un zemi, neto emisijas nevis sarūk, bet aug, jo mežs tagad oglekli izdala, nevis uzņem. Vienīgā rīcībpolitika, kas to maina, ir mazāka mežizstrāde, ar kuru neto emisijas 2040. gadā ir par 8,8 % mazākas, un tieši tai modelis nezina ekonomisko cenu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Latvijai ir divi pienākumi vienā: samazināt emisijas līdz Eiropas Savienības mērķiem un pirkt emisiju kvotas no citām valstīm, ja mērķus nesasniedz. No 2005. līdz 2025. gadam emisijas bez mežiem saruka no 11,2 līdz 9,6 miljoniem tonnu, kamēr patērētā enerģija pieauga no 155 līdz 180 petadžouliem: ekonomika auga, un oglekļa daudzums katrā enerģijas vienībā saruka. Tāda ir arī nākamo piecpadsmit gadu aina.
Bāzes scenārijā emisijas bez mežiem 2040. gadā ir 8,6 miljoni tonnu. Nenoteiktības josla diagrammā sniedzas no 8,4 līdz 8,8 miljoniem: tik tālu gaita nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus par ekonomikas izaugsmi maina to ticamajā diapazonā. Josla šeit ir par izaugsmi, nevis par enerģiju: jo ātrāk aug ekonomika, jo vairāk brauc un ražo.
Kāpēc tas ir svarīgi, lai gan emisijas sarūk. Tāpēc, ka Eiropas Savienības mērķi Latvijai skaita arī mežus, un tur virziens ir pretējs. Mežu un zemes bilance 2005. gadā bija 14 miljoni tonnu uzņemta oglekļa; 2025. gadā tie ir 3,2 miljoni tonnu izdalīta oglekļa, jo mežs ir vecāks, to cērt intensīvāk, un ievērojama daļa nocirstā nonāk apkurē. Bāzes scenārijā tas līdz 2040. gadam pieaug līdz 4,3 miljoniem. Starpību starp mērķi un patiesību valsts pērk: emisiju kvotu pirkšana no citām valstīm modelī ap 2031 maksā līdz 240 miljoniem eiro gadā šodienas naudā, tas ir, 2025. gada cenās, pēc pašreizējiem mērķiem, kas beidzas 2030. gadā. Ja mērķi pēc tam turpinās tādā pašā formā, rēķins ir daudzkārt lielāks; par to sadaļā "Kas jāpatur prātā".
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
Emisijas no enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un atkritumiem, neskaitot mežus un zemi.
Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Nenoteiktības josla
Pelēkā josla rāda, cik tālu bāzes scenārijs nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamā diapazona robežās.
Diagrammā punkti ir faktiskie dati, un līnija ir modeļa bāzes scenārijs. Līdz 2025. gadam tie sakrīt: 2025. gada sākumam modelis dod 9,6 miljonus tonnu, faktiski bija 9,6. Tā ir pārbaude: ja modelis spēj atkārtot pagātni, ir pamats ieklausīties tajā, ko tas saka par nākotni.
Kas to nosaka
Enerģētikā un klimatā nav vienas atgriezeniskās ietekmes, kas izšķirtu visu. Ir trīs ilgmūžīgas sistēmas, viens pieņēmums par to, kas jau ir izlemts, un viens mežs.
Trīs sistēmas, kas mainās lēni. Elektrostacija kalpo trīsdesmit gadus, apkures katls divdesmit, ēka simts. Tāpēc to, cik Latvija emitēs 2040. gadā, lielā mērā nosaka tas, ko būvē tagad, un katrai rīcībpolitikai starp lēmumu un ietekmi ir aizkave. Elektroenerģija mainās visātrāk: vēja un saules parki, kas jau tiek būvēti, modelī vairumcenu līdz 2035. gadam nospiež no 86 līdz apmēram 45 eiro par megavatstundu, Latvija no importētājas kļūst par eksportētāju, atjaunīgās enerģijas daļa visā patērētajā enerģijā pieaug no 43 % līdz 58 %, un enerģijas imports sarūk no 36 % līdz 22 % no patērētās enerģijas. Siltums mainās lēni: koksne tagad dod 68 % apkures un bāzes scenārijā 2040. gadā 76 %, jo koksne ir lēta un vietēja. Ēkas mainās vislēnāk: gadā atjauno apmēram vienu procentu platības, un tāpēc patērētā enerģija paliek nemainīga, kamēr ekonomika pieaug par piektdaļu.
Pieņēmums: ieplānotos vēja parkus uzbūvē. Bāzes scenārijs pieņem, ka vēja parkus ar atļaujām un līgumiem pabeidz laikā. Tas ir pieņēmums par būvniecību, nevis prognoze; ja uzbūvē tikai pusi, elektroenerģija 2035. gadā ir par 7 % dārgāka un emisijas lielākas, un visu pasākumu kopumu tabula to rāda kā atsevišķu gadījumu.
Mežs. Koksne, kas apkurē aizstāja gāzi, ir tā pati koksne, kas mežu no oglekļa uzņēmēja pārvērta par izdalītāju. Tas ir lapas smagākais skaitlis: mežu un zemes bilance 2040. gadā ir 4,3 miljoni tonnu izdalīta oglekļa, puse no visām pārējām emisijām kopā, un neviens siltumsūknis to būtiski nemaina. To maina tikai mazāka mežizstrāde, un tai modelim ekonomiskās cenas nav: mežsaimniecība un kokapstrāde ir liela eksporta nozare, bet modelis to atsevišķi neuzskaita. Tas ir lielākais, kā šajā lapā trūkst.
Nākamajos piecpadsmit gados noteicošais ir tas, kas jau ir izlemts: elektroenerģija pāriet uz vēju pati, siltums paliek pie koksnes, ēkas atjauno lēni. Rīcībpolitika var padarīt elektroenerģiju lētāku, paātrināt siltumu un ēkas un izvēlēties, cik lielu daļu ēku rēķina nes valsts. Mežs ir atsevišķs lēmums, par kuru šeit parādīta tikai klimata puse, ne ekonomiskā.
Ko var darīt
Četras rīcībpolitikas, ko valdība un Saeima patiešām var ieviest. Par katru: ko tā dod 2040. gadā salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, ko tā maksā valsts budžetam un cik ātri tā darbojas. Izmaksas budžetam ir pasākumu kopuma paša ietekme uz budžeta bilanci, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam procentpunktos no iekšzemes kopprodukta (IKP, tas ir, viss, ko valstī gadā saražo); blakus ir valsts parāda starpība 2040. gadā, un tā ir mazāka, jo Eiropas Savienības fiskālo noteikumu dēļ pasākumu kopumu, kas tērē, lielākoties apmaksā samazinājumi, ko noteikums uzspiež citur.
Vairāk elektrostaciju
Kas tas ir
vēja un saules jaudas būvē par pusi ātrāk, nekā ieplānots, pievieno uzkrātuves un vēl vienu starpsavienojumu ar Ziemeļvalstu tirgu.
Ko tas dod
elektroenerģijas vairumcena 2040. gadā par 10 % zemāka nekā bāzes scenārijā, jau no pirmajiem gadiem; emisijas bez mežiem 2040. gadā par 0,9 % mazākas un 2033, kamēr gāze vēl tiek izspiesta, par 1,1 %. Atjaunīgās enerģijas daļa Latvijā patērētajā enerģijā gandrīz nemainās, jo papildu elektroenerģiju eksportē.
Ko tas maksā
gandrīz neko: 0,0 procentpunktus no IKP no 2028. līdz 2045. gadam, jo elektrostacijas ir privātas un budžets tās redz caur nodokļiem; parāds 2040. gadā 0,0 procentpunkti.
Cik ātri
cenā no 2027, tiklīdz pieslēdz pirmās stacijas.
Siltumsūkņi
Kas tas ir
atbalsts siltumsūkņiem, tas ir, elektriskai apkurei, kas no āra gaisa vai zemes paņem vairāk siltuma, nekā patērē elektroenerģijas, 2,5 reizes lielāks nekā šodien, un ātrāka atteikšanās no malkas un gāzes katliem.
Ko tas dod
emisijas bez mežiem 2040. gadā par 1,2 % mazākas, siltuma daļa no koksnes par 2 procentpunktiem mazāka, enerģijas imports par 0,4 procentpunktiem mazāks. Blakusietekme ir pati būtība: elektroenerģijas patēriņš 2040. gadā ir par 4 % lielāks un vairumcena par 6 % augstāka, un tāpēc siltumsūkņi un vairāk elektrostaciju pieder kopā.
Ko tas maksā
0,5 procentpunktus no IKP no 2028. līdz 2045. gadam; parāds 2040. gadā +0,1 procentpunkti. Lēti.
Cik ātri
lēni, jo katlus nomaina, kad tie nolietojas: emisijās redzams no 2033.
Mazāka mežizstrāde
Kas tas ir
siltumsūkņi kā iepriekš un mežizstrāde par 15 % mazāka, lai apkurē nonāktu mazāk koksnes un vairāk paliktu mežā.
Ko tas dod
mežu un zemes emisijas 2040. gadā par 24 % mazākas, neto emisijas ar mežiem par 9 % mazākas. Lielākā klimata ietekme šajā lapā un vienīgā, kas kustina mežu.
Ko tas maksā
budžetā 0,5 procentpunktus no IKP no 2028. līdz 2045. gadam, parāds 2040. gadā +0,1 procentpunkti, bet tā nav visa cena: ko mazāka mežizstrāde maksā kokapstrādei un eksportam, modelī nav. Par to sadaļā "Kas jāpatur prātā".
Cik ātri
mežā uzreiz, no 2029: nenocirsts koks oglekli turpina uzņemt tajā pašā gadā.
Subsīdija ēku atjaunošanai
Kas tas ir
valsts sedz 70 % ēkas atjaunošanas izmaksu, nevis apmēram pusi kā šodien.
Ko tas dod
līdz labam energoefektivitātes līmenim atjaunotās platības daļa 2040. gadā par 7 procentpunktiem lielāka, patērētā enerģija par 1,6 % mazāka, mājsaimniecību enerģijas izdevumi par 0,3 procentpunktiem no ienākumiem mazāki. Emisijas bez mežiem tikai par 0,6 % mazākas: ēkas ir dārgākais veids, kā samazināt tonnu.
Ko tas maksā
3,5 procentpunktus no IKP no 2028. līdz 2045. gadam, visvairāk no četrām; parāds 2040. gadā +0,9 procentpunkti. Blakusietekme: pieprasījums pēc būvniekiem paaugstina atjaunošanas cenu, un pirmajos gados daļa naudas nopērk cenu, nevis platību.
Cik ātri
atjaunotajā platībā no 2030, rēķinos no 2034.
Ko dara rīcībpolitikas
Pieci pasākumu kopumi, visi ieviesti no 2028. gada ar pakāpenisku ieviešanu trīs gados. Četri ir pa vienai rīcībpolitikai pilnā spēkā; piektais ir balansēta politika: vairāk elektrostaciju, siltumsūkņi, obligāts standarts sliktākajām ēkām kopā ar lētiem aizdevumiem un pusi kvotu naudas subsīdijās, un neliela oglekļa dividende. Mazākas mežizstrādes balansētajā politikā nav, jo tās cena nav zināma. Jautājums, kas maksā, tas ir, oglekļa dividende un nabadzīgākās piektdaļas rēķini, ir visu pasākumu kopumu tabulā, nevis diagrammās.
Vairāk elektrostaciju. vēju, sauli, uzkrātuves un starpsavienojumu būvē ātrāk, nekā ieplānots.
Siltumsūkņi. atbalsts siltumsūkņiem 2,5 reizes lielāks, ātrāka atteikšanās no katliem.
Mazāka mežizstrāde. siltumsūkņi un mežizstrāde par 15 % mazāka.
Subsīdija atjaunošanai. valsts sedz 70 % ēkas atjaunošanas izmaksu.
Balansēta politika. elektrostacijas, siltumsūkņi, taisnīgs ēku standarts un neliela dividende.
Emisijas. Bez mežiem starpības ir mazas, jo lielākais solis jau ir bāzes scenārijā. Balansēta politika emisijas 2040. gadā samazina par 2,5 %, siltumsūkņi par 1,2 %, vairāk elektrostaciju 2040. gadā par 0,9 % un 2030. gadu sākumā vairāk, subsīdija par 0,6 %. Tas, kas paliek pēc elektroenerģijas pārejas uz vēju, ir transports un lauksaimniecība, un tiem šajā lapā rīcībpolitiku nav.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
Emisijas no enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un atkritumiem, neskaitot mežus un zemi.
Ar mežiem aina ir cita. Bāzes scenārijā neto emisijas aug, jo mežs izdala arvien vairāk. Mazāka mežizstrāde tās 2040. gadā samazina par 9 %, balansēta politika par 2,9 %, pārējās par mazāk nekā diviem procentiem. Šis ir skaitlis, pēc kura Eiropas Savienība Latviju vērtē, un tas saka, ka klimata jautājums Latvijā ir meža jautājums.
Neto emisijas, ieskaitot mežus un zemi
Kopējās emisijas pēc tam, kad ņemts vērā, ko meži un zeme uzņem vai izdala.
Enerģijas patēriņš. Enerģijas daudzums, ko Latvija patērē, ir visplakanākā līnija šajā vietnē. Tas pieauga no 155 petadžouliem 2005. gadā līdz 180 2025. gadā un bāzes scenārijā 2040. gadā paliek pie apmēram 181, kamēr ekonomika pieaug par piektdaļu: enerģija katrā saražotā vienībā sarūk tikpat ātri, cik aug saražotais. To kustina tikai ēkas. Balansēta politika to 2040. gadā samazina par 1,8 %, subsīdija par 1,6 %; siltumsūkņi un vairāk elektrostaciju to atstāj, kur tas ir, jo tie maina to, kāda enerģija tā ir, nevis to, cik daudz tās patērē.
Patērētā enerģija
Visa enerģija, ko gadā patērē mājsaimniecības, transports, rūpniecība un pakalpojumi, pēc pārveides zudumiem.
Šī kopējā daudzuma iekšienē aug elektroenerģija. Elektroenerģijas patēriņš 2025. gadā ir 7,2 teravatstundas un bāzes scenārijā 2040. gadā 7,1; siltumsūkņi to paaugstina par 4 %, un mazāka mežizstrāde, kurā siltumsūkņi ir iekšā, par 5 %. Tieši šim pieprasījumam ir vajadzīgas jaunās elektrostacijas, un tāpēc abas rīcībpolitikas pieder kopā.
Pāreja. Atjaunīgās enerģijas daļa visā patērētajā enerģijā bāzes scenārijā pieaug no 43 % 2025. gadā līdz 58 % 2040. gadā, un tie ir jau ieplānotie vēja parki. Pasākumu kopumi pieliek desmitdaļas: siltumsūkņi 0,4 procentpunktus, balansēta politika 0,6. Vairāk elektrostaciju daļai gandrīz neko nepieliek, jo papildu elektroenerģiju eksportē; tās maina cenu.
Atjaunīgā enerģija
Daļa no visas patērētās enerģijas, kas nāk no vēja, saules, ūdens un koksnes.
Elektroenerģijas vairumcena, tas ir, cena biržā pirms tīkla maksas un nodokļiem, bāzes scenārijā nokrīt no 86 eiro par megavatstundu 2025. gadā līdz 45 2035. gadā un 47 2040. gadā. Vairāk elektrostaciju to nospiež vēl par 10 % zemāk, siltumsūkņi paceļ par 6 %, un balansēta politika, kurā ir abi, beigās ir par 6 % zem bāzes scenārija. Visu pasākumu kopumu tabulā ir vēl divi gadījumi, ko vērts lasīt līdzās šai diagrammai: jūras vēja parki, ar kuriem cena ir par 38 % zemāka, bet kuri budžetam izmaksā 0,7 procentpunktus no IKP, un gadījums, kurā uzbūvē tikai pusi ieplānoto vēja parku un cena paliek par 6 % augstāka.
Elektroenerģijas vairumcena
Vidējā elektroenerģijas cena biržā pirms tīkla maksas un nodokļiem.
Ēkas un rēķini. Atjaunotā platība ir tā, kur subsīdija darbojas: bāzes scenārijā 2040. gadā labā līmenī ir 45 % platības, ar grantu 52 %, ar balansētu politiku 53 %. Faktisko datu punkti diagrammā ir krietni zem modeļa līnijas: 2025. gada sākumam modelis dod 32 %, faktiski ir 19 %. Tā ir zināma līmeņa neatbilstība, un tā ir sadaļā "Kas jāpatur prātā". Tas, ko jūt katra mājsaimniecība, ir rēķins: enerģijas izdevumi vidēji bāzes scenārijā sarūk no 8,4 % no ienākumiem 2025. gadā līdz 5,5 % 2040. gadā, jo ienākumi aug un elektroenerģija kļūst lētāka; balansēta politika tos samazina vēl par 0,5 procentpunktiem, subsīdija par 0,3, siltumsūkņi par 0,07.
Mājokļi, kas renovēti līdz labam energoefektivitātes līmenim
Cena. Bāzes scenārijā valsts parāds pieaug no 47 % no IKP 2025. gadā līdz 61 % 2040. gadā; kāpēc tas aug, ir skaidrots valsts finanšu lapā. Uz šī fona enerģētikas pasākumu kopumi ir mazi. Pirms noteikuma atbildes vairāk elektrostaciju budžetam neizmaksā neko, siltumsūkņi no 2028. līdz 2045. gadam maksā 0,5 procentpunktus no IKP, mazāka mežizstrāde 0,5, subsīdija 3,5 un balansēta politika 8,2; parādā 2040. gadā noteikums daļu no tā ir absorbējis, un starpības ir 0,0, +0,1, +0,1, +0,9 un +0,9 procentpunkti. Neviens pasākumu kopums būtiski nesamazina kvotu pirkšanu no citām valstīm: tas ir mežs, un mežu kustina tikai mežizstrāde.
Valsts parāds
Valsts parāds attiecībā pret to, ko valsts saražo gadā.
Laikā uzbūvē tikai pusi no jau ieplānotajiem vēja parkiem.
+0,2
+0,3
Jūras vējš
Viens gigavats jūras vēja parku no 2033. gada.
−3,6
+1,7
Savienojumi kavējas
Jaunie elektroenerģijas savienojumi ar Poliju un Igauniju ir gatavi četrus gadus vēlāk.
0,0
0,0
Dārga gāze
Gāzes cena gandrīz divreiz augstāka, nekā pieņemts bāzes scenārijā.
−1,6
−0,2
Lēti aizdevumi atjaunošanai
Aizdevumi ēku atjaunošanai ar 2 % likmi uz trīsdesmit gadiem.
−0,1
+0,3
Obligāts standarts
Ēkas sliktākajās energoefektivitātes klasēs no 2030. gada jāatjauno obligāti; īpašnieki maksā paši.
−0,2
0,0
Taisnīgs standarts
Obligātais standarts kopā ar lētiem aizdevumiem, un puse emisiju kvotu ieņēmumu iet subsīdijām ēku atjaunošanai.
−0,7
+0,9
Oglekļa dividende
60 % no jaunās emisiju kvotu sistēmas ieņēmumiem izmaksā katram iedzīvotājam vienādā summā.
−0,1
+1,0
Kvotu nauda atjaunošanai
60 % no jaunās emisiju kvotu sistēmas ieņēmumiem iet subsīdijām ēku atjaunošanai.
−0,6
+0,8
Saistības pēc 2030. gada
Emisiju un mežu mērķi ir saistoši arī pēc 2030. gada, un iztrūkums jāpērk no citām valstīm.
−0,1
+2,4
Balansēta politika ar saistībām pēc 2030. gada
Balansēta politika, ja mērķi ir saistoši arī pēc 2030. gada.
−2,6
+2,8
Mazāk kurināmās koksnes ar saistībām pēc 2030. gada
Siltumsūkņi un mazāka mežizstrāde, ja mērķi ir saistoši arī pēc 2030. gada.
−1,1
+2,1
Vērtējums
Rīcībpolitika
Emisijas 2040
Ar mežiem 2040
Patērētā enerģija 2040
Elektroenerģijas cena 2040
Izmaksas budžetam 2028.–2045. g., procentpunkti no IKP
Valsts parāds 2040, procentpunkti
Kas iegūst, kas maksā
Pārliecība
Vairāk elektrostaciju
−0,9 %
−0,6 %
0,0 %
−10 %
0,0
0,0
iegūst katrs elektroenerģijas pircējs; privātie ieguldītāji maksā un pelna ar eksportu
vidēja
Siltumsūkņi
−1,2 %
−1,0 %
+0,2 %
+6 %
−0,5
+0,1
iegūst māju īpašnieki, kas nomaina katlu, un gaiss pilsētās; budžets maksā nedaudz, elektroenerģijas pircēji maksā augstāku cenu
vidēja
Mazāka mežizstrāde
−1,0 %
−8,8 %
+0,1 %
+7 %
−0,5
+0,1
iegūst klimata bilance un valsts, kas nepērk kvotas; maksā mežsaimniecība un kokapstrāde, cena nav aprēķināta
zema
Subsīdija atjaunošanai
−0,6 %
−1,2 %
−1,6 %
−1 %
−3,5
+0,9
iegūst atjaunoto ēku iedzīvotāji un būvnieki; budžets maksā, dārgi par tonnu
vidēja
Balansēta politika
−2,5 %
−2,9 %
−1,8 %
−6 %
−8,2
+0,9
iegūst visi iepriekš minētie, izņemot mežu; budžets maksā visvairāk
vidēja
Emisijas, patērētā enerģija un elektroenerģijas cena: starpība pret bāzes scenāriju procentos, emisijas bez mežiem un ar mežiem un zemi. Izmaksas budžetam: pasākumu kopuma paša ietekme uz budžeta bilanci, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam, pirms ES noteikums reaģē; negatīva nozīmē, ka budžets maksā, pozitīva, ka ietaupa. Parāds: starpība procentpunktos. Pārliecība: cik droša ir rezultāta virziena un lieluma noteikšana, ņemot vērā pieņēmumus, uz kuriem tas balstās.
Tabula saka trīs lietas. Pirmkārt, enerģētikas emisijas sarūk pašas, un rīcībpolitika tās daudz vairāk samazināt nevar: lielais lēmums, vējš gāzes vietā, jau ir pieņemts, un šī vietne to rāda kā bāzes scenāriju. Ko rīcībpolitika vēl var nopirkt lēti, ir zemāka elektroenerģijas cena, un vairāk elektrostaciju to dara bez izmaksām budžetam. Otrkārt, pāreja nenotiek enerģijas patēriņā: tas piecpadsmit gadus paliek nemainīgs, un to samazina tikai ēkas, lapas dārgākā tonna. Pāreja ir pārmaiņa tajā, kāda enerģija tā ir, no importētas gāzes un vietējās koksnes uz vietējo vēju, un pareizais rīcībpolitiku pāris ir tas, kas pieprasījumu un piedāvājumu pieliek reizē: siltumsūkņi un elektrostacijas. Treškārt, Latvijas klimata rēķins ir mežs, un vienīgā rīcībpolitika, kas to kustina, ir vienīgā, kuras cena nav zināma: mazāka mežizstrāde neto emisijas samazina vairāk nekā visas pārējās kopā, bet tās ietekme uz kokapstrādi un eksportu modelī nav, tāpēc tās pārliecība ir zema un balansētajā politikā tās nav.
Valdībai un Saeimai no tā izriet secība: vispirms gādāt, lai ieplānotos vēja parkus patiešām uzbūvē, jo uz to balstās bāzes scenārijs, un ļaut būvēt vairāk, jo tas ir lētākais šajā lapā; tad siltumsūkņi kā lētais un lēnais ceļš prom no koksnes kopā ar elektrostacijām, kas tos darbinās; subsīdija ēkām kā lēmums par rēķiniem un darbu būvniecībā, nevis par klimatu; un par mežu atsevišķs aprēķins, kurā ir arī tā ekonomiskā puse, pirms pieņem lēmumu, kas šeit izskatās lēts.
Kas jāpatur prātā
Mazākai mežizstrādei modelī cenas nav. Mežsaimniecība un kokapstrāde ir ievērojama Latvijas eksporta daļa, bet modelis nozari atsevišķi neuzskaita, tāpēc pasākumu kopums "mazāka mežizstrāde" ekonomiku gandrīz nemaina. Tas pasaka, kā modelim trūkst, nevis ko dara rīcībpolitika. Klimata puse, meža emisijas par 24 % mazākas, ir ticama; ekonomiskā puse nav aprēķināta.
Ēku atjaunošanas līmenis modelī ir par augstu. 2025. gada sākumam modelis dod 32 % platības labā līmenī, faktiski ir 19 %: modelis gadā atjauno apmēram vienu procentu platības, patiesībā mazāk. Tāpēc arī subsīdijas ietekme ir jālasa kā "par apmēram tik procentpunktiem vairāk, nekā būtu bez subsīdijas", nevis kā līmenis. Secība starp subsīdiju, aizdevumu un obligāto standartu nemainās.
Vēja parku būvniecība ir pieņēmums. Bāzes scenārijs pieņem, ka ieplānotos vēja parkus pabeidz laikā. Visu pasākumu kopumu tabulā ir gadījums, kurā uzbūvē tikai pusi: elektroenerģija ir dārgāka un emisijas lielākas. Elektroenerģijas cena modelī ir gada vidējā; cik dārgas būs stundas bez vēja, modelis nerāda, un to ir vērts zināt, pirms cenas kritumu pieņem par drošu. Tas pats attiecas uz vairāk elektrostaciju: to ieguvums ir vidējā cena, bet uzkrātuvju un starpsavienojuma vērtība ir stundu izlīdzināšanā, ko gada vidējā cena parāda par maz.
Mērķi pēc 2030. gada. Bāzes scenārijā kvotu pirkšana no citām valstīm pēc 2030. gada sarūk, jo pašreizējie mērķi beidzas. Ja Eiropas Savienība mērķus turpina tādā pašā formā, meža iztrūkums ir jāpērk katru gadu: gadījums "saistības pēc 2030. gada" tabulā līdz 2040. gadam maksā apmēram 620 miljonus eiro gadā šodienas naudā un parādu 2040. gadā paaugstina par 2 procentpunktiem, vairāk nekā jebkurš pasākumu kopums. Kādi mērķi būs, nav izlemts, un tas ir lielākais skaitlis šajā lapā.
Kas maksā, ir tabulā, nevis diagrammās. Šī lapa ir par pārejas ekonomiku. Oglekļa dividende, tas ir, emisiju kvotu ieņēmumu izmaksa katram iedzīvotājam, un nabadzīgākās piektdaļas rēķini ir visu pasākumu kopumu tabulā: dividende nemaina ne emisijas, ne cenas, tā maina to, kas no 2027. gada nes kvotu cenu par kurināmo un degvielu. Budžetam tā no 2028. līdz 2045. gadam maksā 4,5 procentpunktus no IKP, jo izmaksātā nauda budžetā nepaliek.
Dārga gāze modelī Latvijai palīdz. Visu pasākumu kopumu tabulā ir gadījums ar gandrīz divreiz dārgāku gāzi, un tajā ekonomika ir nedaudz lielāka: dārga gāze paātrina vēja parku būvniecību. Tā ir modeļa īpašība, nevis ieteikums: pirmie gadi ir dārgāki visiem.
Nenoteiktības josla aptver divus pieņēmumus, ne visus. Tie ir par ekonomikas izaugsmi, jo tā nosaka, cik daudz brauc un ražo. Pieņēmumi par vēja parku būvniecību, siltumsūkņu izplatību vai atjaunošanas izmaksām joslā nav; tabulā tiem ir atsevišķi gadījumi.
Pēc 2040. gada līnijas turpinās tajā pašā virzienā. Emisijas bez mežiem bāzes scenārijā 2045. gadā ir 8,4 miljoni tonnu, un balansēta politika tās tad samazina par 2,7 %; mežs 2045. gadā izdala 4,7 miljonus tonnu, un mazāka mežizstrāde neto emisijas samazina par 9,1 %. Šie gadi balstās uz vairāk pieņēmumiem nekā gadi pirms tiem, un tāpēc lapa rāda 2040. gadu.
Sākums 2028. gadā ir pieņēmums. Katrs pasākumu kopums sākas 2028. gadā un pilnu spēku sasniedz 2030. gadā; elektrostacijas, kas jāpieslēdz 2028. gadā, finansē gadu iepriekš. Vēlāks sākums visu nobīda uz priekšu laikā; rezultāts 2040. gadā tad ir mazāks, bet attiecības starp rīcībpolitikām paliek tās pašas.